Ko vitamīni dod organismam. Kādu vitamīnu dod līdzi astronautiem 1
Katru dienu ēdot uzņemam dažādas nepieciešamas vielas, lai justos labi, būtu veseli un enerģiski. Mums pieejams neaptverami plašs produktu klāsts, kurā ir viegli apjukt. Ir arī daudz dažādu padomu un recepšu, kā ēst pareizi, skaitot kalorijas, ogļhidrātus, taukus, tomēr nedrīkstam aizmirst arī par vitamīniem. Cik daudz mēs vispār zinām par vitamīniem – tiem, kas salātos, un tiem, kas, saspiesti mazās tabletītēs, glabājas medikamentu atvilktnē.
Vai ikvienam no mums būtu papildus uzturam jālieto vitamīni? Vai vitamīni ir uztura bagātinātāji vai medikamenti? Vai iespējams lietot pārāk daudz vitamīnu un tādējādi sabojāt veselību? Uz miljons vai vismaz dažiem jautājumiem centīšos rast atbildes šajā blogā, kurā uz pjedestāla būs slavenie 13.
Ko mēs zinām par vitamīniem?
Jau izsenis cilvēki zinājuši, ka dažādos produktos ir veselīgas vielas, tomēr vitamīnus identificēt un iepazīt cilvēce sāka tikai pirms nedaudz vairāk kā simt gadiem, pateicoties poļu bioķīmiķim Kazimiram Funkam. Mūsdienās mēs pazīstam 13 vitamīnus: A, B1, B2, B3, B5, B6, B7, B9, B12, C, D, E, K. B un C ir ūdenī šķīstošie vitamīni, ko uzņemam un izvadām no ķermeņa ātrāk, pārējie – A, D, E, K – taukos šķīstošie, kuri ķermenī uzkrājas ilgāk, tāpēc to daudzums ir grūtāk kontrolējams, bet arī tie ir ikdienā jāuzņem. Bez vitamīniem mēs nevaram dzīvot.
A vitamīnu mēs iegūstam no piena produktiem, aknām, zivs un zivju eļļas, burkāniem, olām,
B1 no auzu pārslām, brūnajiem rīsiem, kartupeļiem un klijām,
B2 no zaļajām pupiņām, banāniem, sparģeļiem.
B3 mums dod olas, sēnes, rieksti, bet no brokoļiem un avokado varam uzņemt B5 vitamīnu.
B6 arī dod gaļa, dažādi dārzeņi, skumbrija un siļķe, B7 – neapstrādāts olas dzeltenums, aknas, zemesrieksti.
Arī B9 un B12 dod teju tieši paši avoti.
Viens no populārākajiem – C vitamīns – parasti asociējas tikai ar citrusaugļiem, tomēr tas lielos daudzumos ir arī latviešiem tik iemīļotajās zemenēs, garšīgajos kivi un pat paprikā.
E vitamīns ir paslēpies kviešu dīgstos, saulespuķu eļļā, riekstos, smiltsērkšķos, mellenēs un daudzos citos gardumos.
K vitamīns atrodams spinātos un kāpostos, bet D vitamīns dažādās zivīs, piemēram, siļķēs, arī liellopa gaļā un olas dzeltenumā.
Tie, protams, ir tikai daži no vitamīnu avotiem. Daudzos produktos, dārzeņos un augļos ir vērtīgi vitamīni, tāpēc šķiet, ka tos uzņemt pietiekamā daudzumā nebūtu problēmu. Tomēr mūsdienu steidzīgajā pasaulē daudzi izvēlas daudzveidīgu uzturu aizvietot ar brīnumtabletīti – saspiestu vitamīnu, kas dod gan enerģiju, gan mazinās saaukstēšanās risku un teju vai atbrīvos no visiem iespējamiem grēkiem.
Tā taču ir daudz vieglāk. Nav jāgatavo mājās salāti, reizi nedēļā jāēd zivs un kur nu vēl burkāni, brokoļi un citi dārzeņi, kurus veikalā vienmēr kaut kā aizmirstas ielikt groziņā.
Man bija nepietiekams D vitamīna daudzums. Kā ar tevi?
Arī es pirms pāris gadiem, kad veselība bija kārtībā un asinsanalīzes regulāri nenodevu, par vitamīnu trūkumu vai pārāk lielu daudzumu organismā neuztraucos. Salātus ēdu, zivis arī, gan jau, ka viss nepieciešams manī grozās un rosās.
Tikai 20 gadu vecumā, nododot pilnu asinsainu, es uzzināju, ka man ir kritiski nepietiekams D vitamīna līmenis.
Šis vitamīns tiek mērīts nanogramos uz mililitru, ko apzīmē ng/ml. Manā analīžu lapā toreiz parādījās skaitlis 8, lai gan pieauguša cilvēka norma ir 30–50 ng/ml, tātad manā organismā bija trīs reizes mazāks D vitamīna līmenis, nekā minimāli nepieciešams.
D vitamīns vajadzīgs stipriem un veseliem kauliem, bez tā tie kļūst vājāki, un var sākties dažādas veselības problēmas.
Pēc ārsta ieteikuma sāku lietot D vitamīna pilienus. Septiņus pilienus dienā. Pēc nepilna pusgada mans rādītājs bija 47 ng/ml – perfekti, D vitamīna līmenis kā veselam cilvēkam. Šajā brīdī, kad vitamīna daudzums organismā bija pietiekams, mana ikdienas deva samazinājās līdz trim pilieniem, lai uzturētu nepieciešamo devu ilglaicīgi.
D vitamīnu lietoju vēl joprojām. Bet kā tad ar sauli? Arī tā mums dod savu D vitamīna daļu.
Ar sauli vien nepietiks
D vitamīns tiek saukts arī par saules vitamīnu, jo to iegūstam no saules gaismas. Tomēr ne tikai daudzi zinātnieki, arī es uzskatu, ka tik daudz, cik nepieciešams no saules vien, mēs iegūt nevaram, vismaz ne ar mūsu vasarām. Mani tuvākie cilvēki uzskata, ka vasarā, guļot Saulkrastos, D vitamīns ir pietiekams un to uzņemt papildus nav nepieciešams. Jūtamies labi, tātad esam veseli, bet varu atklāt, ka arī es laikā, kad mans D vitamīns bija trīs reizes mazāks par minimumu, nekādas jūtamas pazīmes nevarēju noteikt, tādēļ pat nezinu, vai D vitamīna trūkums parādījās gada laikā vai pēdējos trīs gados. Varbūt man tā trūcis visu mūžu.
Draudzīgi vēlētos izaicināt arī tevi, lasītāj, domājot par savu veselību, kaut reizi nodot asinsanalīzes, lai noteiktu D vitamīna līmeni organismā. Diemžēl esmu gandrīz pārliecināta, ka arī tev šis rādītājs būs nepietiekams, vismaz man apkārtesošie cilvēki, kuri sākotnēji neticēja maniem ieteikumiem, agrāk vai vēlāk šā vai cita iemesla dēļ, dodoties pie ārsta, ir atklājuši, ka arī viņiem šis vitamīns jāuzņem papildus. Tas nav nekas sarežģīts, vien pāris pilīšu uz brokastu maizes, un nepieciešamā deva būs nodrošināta.
D vitamīns ir nopērkams katrā aptiekā, tomēr bez ieteikuma to labāk nelietot: ja pārdozē, tas var izraisīt augstu asinsspiedienu un nieru mazspēju. Ja jau noteikts šā vitamīna trūkums, par to jāziņo ģimenes ārstam un jākonsultējas, tieši cik daudz to dienā lietot.
Vitamīnu avots ir pārtika, nevis tabletes
Vitamīni ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu veseli, lai redze būtu skaidra, kauli stipri un enerģijas pietiktu visiem dienas darbiem, tomēr mans aicinājums būtu nevis padoties miljardos mērāmās vitamīnu industrijas saldajam aicinājumam visas problēmas atrisināt ar tabletēm, bet atcerēties, ka galvenais vitamīnu avots ir augļi, dārzeņi, gaļa, zivis, rieksti un visas gardās lietas, kas ne tikai dod mums spēku, bet arī prieku kopīgi pusdienot pie veselīga galda kopā ar ģimeni un draugiem. Nevis salikt uz šķīvja piecas krāsainas tabletes, kuru iedarbība līdz šai dienai vēl joprojām nav īsti pierādīta.
Ir viegli apēst pārāk daudz ripiņu, pasūtīt nezināma satura paciņas onlainā un domāt, ka tā ir rūpēšanās par veselību. Tomēr aicinu paturēt prātā, ka vit-amīnu nozīmi, iedarbību un sekas mēs vēl joprojām cenšamies izprast. Pirms simt gadiem tādu vitamīnu nemaz nebija, tos nepazinām. Nu esam iemācījušies tos sagrupēt un tikai turpinām pētīt.
Kādus vitamīnus izvēlas NASA?
Neesmu ne dietoloģe, ne zinātniece, tomēr manu pārliecību apstiprināja kādas dokumentālās filmas noskatīšanās. Tajā kāds jauns zinātnieks Dereks Mullers, pētot vitamīnu iedarbību un nepieciešamību, devās ciemos uz NASA – ASV Nacionālo Aeronautikas un kosmosa administrāciju. Tā gatavojas trīs gadus ilgai ekspedīcijai uz Marsu, kas plānota 2030. gadā.
Zinātnieks tikās ar Greisu Duglasu, kuras galvenais mērķis ir pētīt un nodrošināt astronautiem pilnvērtīgu pārtiku šajā trīs gadus ilgajā ceļojumā.
Jautāta par vitamīniem, kurus viņi dos līdzi astronautiem, atbilde bija pavisam vienkārša – D vitamīnu. Tikai D vitamīnu!
Tas liek aizdomāties par mūsu vitamīnu lietošanas paradumiem tepat uz Zemes. Ja cilvēki, kuriem kosmosa kuģī daudz vieglāk un ērtāk būtu dot līdzi tabletes, nevis pārtikas pakas, ja cilvēki, kuriem nav ierobežota budžeta un piemīt, manuprāt, asākie prāti uz šīs planētas, izvēlas astronautus trīs gadu garumā nodrošināt tikai ar D vitamīnu, jo visus pārējos tie iegūs no līdzpaņemtās pārtikas, vai arī mums nevajadzētu sekot viņu piemēram un izmantot priekšrocības, kādu astronautiem nebūs, – doties uz blakusesošo veikalu nopirkt svaigus produktus un visus nepieciešamos vitamīnus uzņemt tā, kā cilvēki to droši ir darījuši jau gadu tūkstošiem ilgi.
