Vitamīni var būt bezjēdzīgi, dažkārt pat kaitēt, bet citreiz – tomēr jālieto 0
Padoms ēst pietiekami daudz dārzeņu un zaļumu, atcerēties par fiziskām aktivitātēm un, protams, lietot vitamīnus mūsdienās jau izklausās vienkāršs un acīmredzams. Bet gadu desmitiem ilgos pētījumos nav atklāts zinātnisks pamatojums tam, ka vitamīni un pārtikas piedevas sniegtu organismam būtisku labumu, portālā “Business Insider” raksta Erina Brodvina.
Patiesībā jauni pētījumi liecina pretējo – daži vitamīni veselībai var nodarīt vairāk slikta nekā laba.
Daži vitamīni tiek vainoti noteiktu ļaundabīgo audzēju skaita pieaugumā, kamēr citi paaugstina nierakmeņu veidošanās risku.
Lai arī šādas informācijas apjoms pieaug, ASV iedzīvotāju aptaujas liecina, ka vitamīnu lietošanas paradumi tik ātri nemainās.
Tāpēc raksta autore apkopojusi pieejamo informāciju un iesaka, kurus vitamīnus lietot, bet no kuriem labāk atturēties bez ārsta lēmuma.
Multivitamīni – nelieto tos!
Ja tu pareizi ēd, līdzsvarota ēdienkarte sniegs visu organismam nepieciešamo.
Gadu desmitiem ilgi pastāvēja uzskats, ka tieši multivitamīni ir ārkārtīgi svarīgi vispārējai veselībai. C vitamīns imūnsistēmai, A vitamīns redzei, B vitamīns – enerģijai. To mēs zinām kā reizrēķinu, vai ne?
Tomēr pētījumu rezultāti liecina: šos vitamīnus saņemam ar normālu ikdienas pārtiku, turklāt pārmērīga to lietošana nodara vairāk ļauna nekā laba.
Lielā, 2011. gadā veiktā pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 39 000 sievietes vecumā virs 25 gadiem, atklāts, ka ilgtermiņā vitamīnu lietotāju dzīvildze kopumā ir zemāka nekā tām sievietēm, kuras šos vitamīnus regulāri nelietoja.
D vitamīns – neatsakies!
D vitamīnu tomēr jālieto – tas nodrošina stiprus kaulus, un to grūti uzņemt ar pārtiku. Tā nav vairākumā pārtikas produktu, tomēr tas ir ļoti svarīgs, jo palīdz organismam uzņemt un izmantot kalciju.
Šo vitamīnu izstrādāt palīdz saules gaisma, bet mūsu platuma grādos tās ir maz, jo īpaši aukstajā sezonā. Vairāki pētījumi ļauj secināt, ka cilvēki, kas lieto D vitamīna piedevas, vidēji dzīvo ilgāk nekā tie, kuri tās nelieto.
Antioksidanti – tikai prātīgi!
Vislabāk no antioksidantiem atturēties, jo pārmērīga to lietošana tiek saistīta ar noteiktu vēža veidu pieaugumu. To vietā labāk ēd ogas un augļus, ķiplokus un sīpolus!
Vitamīni A, C un E ir antioksidanti, ko satur daudzas ogas, augļi un dārzeņi, tādējādi nodrošinot organismu ar šīm vēža profilaksei iespējami noderīgajām vielām.
No otras puses, jāņem vērā, ka pārmērīgos daudzumos antioksidanti var būt kaitīgi. Lielā pētījumā, kurā piedalījās smēķējoši vīrieši, pierādīts: tie, kuri lietoja A vitamīna piedevas, biežāk saslima ar plaušu vēzi, nekā kontrolgrupa, kas vitamīnu nelietoja.
Savukārt citā, 2007. gadā veiktā pētījumā par antioksidantiem secināts: “Beta karotīna, A vitamīna un E vitamīna lietošana var paaugstināt mirstību.”
C vitamīns – apēd citronu!
Arī C vitamīna piedevu sniegtais lielais labums esot pārvērtēts – saaukstēšanos tas neizārstēs, bet vitamīnu var uzņemt ar citrusaugļiem.
C vitamīna lietošanas bums, kas sākās ar farmakologa Linusa Pauliga pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izteikto pieņēmumu, ir tieši tas, kā to dēvē: bums.
Daudzi vēlāki pētījumi parādījuši, ka C vitamīnam nav tikpat kā nekāda sakara ar saaukstēšanās ārstēšanu. Turklāt megadozas – 2000 miligrami vai vairāk – var paaugstināt risku tikt pie sāpīgiem nierakmeņiem.
Tāpēc C vitamīnu vislabāk uzņemt ar pārtiku. Piemēram, gardajās zemenēs tā ir pārpārēm!
B3 vitamīns: nelieto sintētisko versiju!
B3 vitamīna piedevu vietā ēd lasi, tunci vai bietes.
Gadiem ilgi B3 vitamīns slavēts kā glābiņš pret visu, sākot no Alcheimera slimības un beidzot ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Bet jauni pētījumi liecina, ka ar to nevajadzētu tik ļoti aizrauties.
Lielā, 2014. gadā veiktā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 000 cilvēku ar sirds slimībām, atklāts, ka B3 vitamīna lietošana, lai paaugstinātu tā dēvētā labā holesterīna līmeni, nesamazināja infarkta, insulta un nāves gadījumu līmeni.
Turklāt B3 vitamīna lietotāju grupā, salīdzinot ar placebo lietotāju grupu, konstatēti biežāki dažādu infekciju, aknu problēmu un iekšējas asiņošanas gadījumi.
Probiotiķi – labāks ir jogurts!
Zinātne vēl nav tik attīstīta, lai sniegtu kādu jūtamu labumu no probiotiķiem, tāpēc labāk ēd jogurtu.
Probiotiķi ir dārgas bakteriālas pārtikas piedevas, kas var maksāt pat 1 eiro par kapsulu, bet dabiskā veidā uzņemami, tiesa, mazāk koncentrētā veidā, ar jogurtu un citiem fermentētiem produktiem. Tai pašā laikā probiotiķu tirgus 2012. gadā jau bija sasniedzis aptuveni 23 miljardus ASV dolāru.
Probiotiķu ideja ir vienkārša: jāatbalsta tie baktēriju miljardi, kas mitinās mūsu kuņģa un zarnu traktā un, kā zināms, ir ļoti svarīgi veselības nodrošināšanā. Bet praksē šī ideja izrādījusies sarežģīti īstenojama.
Līdz šim probiotiķu efektivitātes pierādīšana nav notikusi gludi: daži pētījumi tos atbalsta, citos apgalvots, ka nav nekādas jēgas tos lietot. Tāpēc racionāls ieteikums būtu labāk tērēt naudu veselīgam ēdienam, nekā tabletēm ar apšaubāmu labumu.
Cinku gan lieto, uzzini – kāpēc!
Cinks, kā izrādās, ir vienīgā piedeva, kas patiesi saīsinot saaukstēšanās ārstēšanas laiku.
Pretstatā C vitamīnam, kas, kā parādījuši pētījumi, maz ietekmē saaukstēšanās norisi, cinks tiešām varot palīdzēt. Ir pierādīts, ka šis minerāls kavē rinovīrusu vairošanos, tādējādi veicinot atveseļošanos.
2011. gadā veiktā pētījumu apkopojumā par cilvēkiem, kas nesen slimojuši, zinātnieki atsevišķi sagrupēja cinka piedevu lietotājus un salīdzināja ar placebo lietotāju grupu. Pirmajā grupā izrādījās mazāks slimošanas ilgums un vieglāki simptomi.
E vitamīns nav jālieto kapsulās!
Vitamīnu E nevajag lietot kā pārtikas piedevu, jo tā pārmērīga lietošana tiek saistīta ar paaugstinātu noteiktu vēža veidu risku. Labāk ēd spinātus!
Antioksidants, E vitamīns, tika plaši popularizēts par šķietamu spēju pasargāt no vēža. Bet lielā, 2011. gadā notikušā pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 36 000 vīriešu, secināts, ka prostatas vēža gadījumu skaits, tieši otrādi, pieauga starp E vitamīna lietotājiem, salīdzinot ar placebo grupu.
2005. gadā veikts pētījums saistīja lielas E vitamīna devas ar vispārēji augstāku mirstības līmeni. Tāpēc, ja gribi lietot vairāk E vitamīna, pagatavo svaigu spinātu salātus, nevis iedzer tableti. Tumši zaļajos spinātos tā ir pārpārēm.
Folijskābe – topošajām māmiņām
Folijskābe jālieto, ja gaidi mazuli vai plāno grūtniecību tuvākajā nākotnē.
Folijskābe ir B vitamīna veids, ko organisms lieto jaunu šūnu radīšanai.
Nacionālais Veselības institūts rekomendē, ka grūtniecēm vai sievietēm, kuras plāno grūtniecību, vēlams lietot 400 mikrogramus folijskābes dienā, jo organismam vajadzīgs vairāk šīs barības vielas, kad tas rūpējas par topošo bērnu.
Vairākos lielos pētījumos folijskābes lietošana grūtniecības laikā arī saistīta ar mazāku bīstamu iedzimtu smadzeņu un mugurkaula slimību risku.
