Vitamīni un minerālvielas – vērtīgs palīgs cīņā ar stresu 4
Lai ķermenis spētu darboties efektīvi, tam ik dienas vajadzīgi noteikti vitamīni un minerālvielas, turklāt tos nepieciešams uzņemt pietiekamās devās. Brīžos, kad organismu pārņēmis stress, sabalansētam uzturam ir īpaši būtiska nozīme – uzturvielas spēj stiprināt nervu sistēmu, mazināt trauksmi, uzlabot pašsajūtu un nodrošināt enerģijas izstrādi.
Tiesa, jāņem vērā, ka vitamīni un citas vērtīgās uzturvielas nav brīnumlīdzeklis – lai tās pildītu noteiktās funkcijas, tās jāuzņem regulāri. Ja neesi drošs par to, ka visu organismam vajadzīgo izdodas uzņemt ar pārtiku, talkā iespējams ņemt uztura bagātinātājus.
B grupas vitamīni. B1 vitamīns jeb tiamīns palīdz stiprināt nervu sistēmu, bet B6 vitamīns jeb piridoksīns mazina trauksmes un depresijas simptomus. Vitamīns B9 jeb folijskābe un vitamīns B12 jeb kobalamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju, tostarp palīdz ražot tā saukto laimes hormonu serotonīnu, kam ir svarīga loma garastāvokļa regulēšanā. Savukārt B3 vitamīns jeb niacīns palīdz uzturēt nervu un gremošanas sistēmu veselību. Šo vitamīnu organisms uzglabāt nespēj, tāpēc cilvēkiem nereti tā pietrūkst. B grupas vitamīnus iespējams uzņemt ar augu un dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, gaļu, jūras veltēm un piena produktiem.
C vitamīna deficīts var veicināt nogurumu un izraisīt nogurumu, turklāt tā trūkums organismā saistīts arī ar kognitīvas dabas traucējumiem. C vitamīns organismā darbojas kā antioksidants, proti, cīnās pret brīvajiem radikāļiem un tādējādi nodrošina nervu sistēmas līdzsvaru. C vitamīns atrodams upenēs, kivi, citrusaugļos, paprikā, spinātos, puķkāpostos un citos augļos un dārzeņos.
Magnijs palīdz nervu un muskuļu darbībai, rūpējas par enerģijas ražošanu, regulē asinsspiedienu un mazina trauksmes simptomus. Šo minerālvielu iespējams uzņemt, ēdot riekstus, banānus, vīģes, aprikozes un graudaugu produktus.
A vitamīns mazina trauksmes simptomus, nodrošina normālu dzelzs vielmaiņu, stiprina imūnsistēmu, kā arī palīdz barot muskuļus un nervu sistēmu. Šis vitamīns bagātīgi atrodams olu dzeltenumos, zivju eļļā, dzīvnieku aknās un piena produktos.
D vitamīna deficīts ir cieši saistīts ar paaugstinātu stresu un trauksmi. Nelielās devās to satur dzīvnieku valsts produkti, piemēram, treknas zivis, tomēr ar uzturu šo vitamīnu vajadzīgajā daudzumā uzņemt ir sarežģīti. D vitamīns sintezējas saules gaismas iedarbībā, tāpēc trauksmes gadījumā lieti noderēs pastaiga svaigā gaisā.
K vitamīns spēj normalizēt cukura līmeni organismā un veicināt kopējo labsajūtu. To uzņemsi, iekļaujot ēdienkartē lapu zaļumus, garšaugus un dārzeņus, piemēram, brokoļus un sīpolus.
Omega-3 taukskābes labvēlīgi ietekmē depresijas un trauksmes simptomus, mazina iekaisuma procesus organismā un stiprina imunitāti, tā uzlabojot vispārējo pašsajūtu. Šīs taukskābes satur treknās zivis, piemēram, lasis un forele, piena produkti, rieksti un sēklas.
Cinka deficīts saistāms ar paaugstinātu depresijas risku, un tā nepietiekams daudzums organismā var padarīt depresijas simptomus izteiktākus. Cinkam piemīt antioksidanta un pretiekaisuma īpašības, un tas atrodams dzīvnieku subproduktos, riekstos, pākšaugos, graudaugos un sēklās.
