Ziema un rudens ir pārbaudījums mūsu imūnsistēmai. Kādus vitamīnus izvēlēties gada aukstajiem mēnešiem? 9
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ziema un rudens ir periods, kad mainās ne tikai laika apstākļi, bet arī daudzi mūsu ieradumi – mazāk uzturamies svaigā gaisā, retāk mūs sasniedz saules stari, gaisā cirkulē dažādi vīrusi.
Tas ir pārbaudījums mūsu imūnsistēmai, tāpēc svarīgi nodrošināt organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Organisma aizsargspēju stiprināšanai vissvarīgākie ir C, D, A un E, kā arī B grupas vitamīni.
Skābais imūnsistēmas sargs
“Askorbīnskābi jeb C vitamīnu lieto gan profilaktiski, gan lielākās devās, ja sajūtam pirmos augšējo elpceļu infekcijas simptomus,” saka farmaceite.
Mūsdienās tas pieejams visdažādākajās formās, sākot ar pulveriem un beidzot ar ilgstošas darbības tabletēm. Pieejams arī šķīdums injekcijām, kas ir recepšu medikaments. Šobrīd Latvijas Zāļu reģistrā reģistrēti apmēram 50 vitamīnus saturoši preparāti, kam noteikts zāļu statuss.
Profilakses nolūkā lietojamā askorbīnskābes deva bērniem ir no 100 līdz 400 mg, pieaugušajiem – no 500 līdz 1000 mg dienā, taču, ja parādās pirmie saslimšanas simptomi, īslaicīgi, līdz 7 dienām, to drīkst arī paaugstināt, tomēr ne vairāk kā līdz 3000 mg dienā. Piesardzīgiem ar C vitamīna lietošanu jābūt arī cilvēkiem ar smagām nieru un aknu saslimšanām.
Vai to tomēr nevar pārdozēt, ja paralēli lieto arī citronus, apelsīnus, kivi, dzērvenes un citus dabiskos vitamīna avotus?”
Pirmkārt, tik daudz citronu mēs neapēdīsim, arī kivi neēdam katru dienu, tādēļ varam droši lietot sev tīkamos augļus.
Otrkārt, jo ilgāk tie tiek uzglabāti, jo vairāk tajos sarūk C vitamīna daudzums,” skaidro farmaceite.
Askorbīnskābe pieder pie ūdenī šķīstošiem vitamīniem, tas nozīmē, ka organisms to uzņem tieši tik, cik tam šajā brīdī ir nepieciešams, bet pārējo izvada laukā caur nierēm.
Taukos šķīstošie vitamīni
A, D un E ir taukos šķīstoši vitamīni, tādēļ, pirms nonāk kapsulās, sprejos un pilienos, tie izšķīdināti eļļā. Vitamīns D ne tikai veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos, bet arī nodrošina normālu imūnsistēmas darbību un daudzas citas organisma funkcijas.
Par to, vai šo vitamīnu nepieciešams lietot papildus un kādā devā, ir viegli pārliecināties, veicot analīzi.
“Uzsākot D vitamīna lietošanu, vismaz reizi gadā būtu vēlams noteikt tā līmeni. Cilvēki nereti domā, ka, daudz uzturoties svaigā gaisā, ēdot veselīgi, kustoties, šī vitamīna līmenis būs pietiekami augsts, taču analīze parāda, ka tā nav,” uzsver Ieva Virza.
Profilaktiskā dienas deva bērniem līdz gada vecumam ir 1000 SV (starptautiskās vienības), līdz 10 gadiem – 2000 SV, no 12 gadu vecuma – 4000 SV. Kursa ilgums – vismaz divi trīs mēneši.
Ja analīzes uzrādījušas šī vitamīna deficītu, ārsts var noteikt arī lielāku dienas devu, kuru lieto tik ilgi, kamēr sasniegts optimāls D vitamīna līmenis.
“A vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdz uzturēt ādas un gļotādu veselību, kas īpaši svarīgi dažādu vīrusu cirkulācijas laikā. Vesela deguna un mutes gļotādu virsma ir viens no aizsargmehānismiem, kas pasargā no saslimšanas,” uzsver farmaceite.
A vitamīna profilaktiskās dienas devas ir salīdzinoši mazākas. Bērniem tas varētu būt 1 mg, pieaugušajiem 2–4 mg.
Ieva Virza stāsta, ka šie vitamīni uzkrājas taukaudos, tādēļ to darbība var būt spēcīgāka un ilgstošāka. Tāpēc bērniem, pusaudžiem un sievietēm, it īpaši grūtniecības laikā, iesaka nepārsniegt noteikto A un E vitamīna devu.
Arī E vitamīns pieder pie antioksidantu saimes, tam ir nozīme arī imūnās sistēmas procesos. Aptiekās tas parasti pieejams nevis atsevišķi, bet apvienojumā ar A vitamīnu, jo šie vitamīni pastiprina viens otra iedarbību. Bērniem E vitamīna dienas deva atkarībā no vecuma ir 3–12 mg, pieaugušajiem ap 12 mg.
“Visi vitamīni jālieto dienas pirmajā pusē pēc ēšanas, uzdzerot tiem ūdeni vai tēju.
Pirmkārt, daudzas no vitamīnu kompleksā iekļautajām sastāvdaļām dod papildu enerģiju, kas vairāk nepieciešama no rīta strādājot vai mācoties, nevis vakarā pirms gulētiešanas. Tas attiecas arī uz C vitamīnu.
Otrkārt, dienas laikā cilvēks atrodas kustībā, tādēļ ir labāka asinsrite, kas nodrošina to, ka vitamīni pilnvērtīgi uzsūcas un sasniedz savu mērķi,” uzsver speciāliste.
Vislabāk vitamīnus lietot kursa veidā, ik pēc diviem trim mēnešiem ievērojot divu trīs nedēļu pārtraukumu, protams, ja vien ārsts nav ieteicis citādi.
