Vita Tērauda: Pieļaut sabiedrisko mediju “leģitīmu ietekmēšanu” būtu kā atvērt Pandoras lādi 1
Viedokļa autore ir Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja
Starp sabiedrisko mediju “leģitīmu ietekmēšanu” un to kritizēšanu nevar likt vienādības zīmi, tādēļ šis pretrunīgais formulējums par “neleģitīmo ietekmi” ir jāizslēdz no šā brīža Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības (SEPLP) likumprojekta redakcijas.
No vienas puses, visi ir vienisprātis ar Valsts prezidentu, ka mediju kritika ir normāla procesa sastāvdaļa, taču, no otras – visi arī saprot, ka kāds var mēģināt izmantot mediju “leģitīmo ietekmēšanu” pavisam citādā, nevēlamā veidā.
Atbildīgās komisijas vairākums atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu, kas nosaka, ka sabiedriskajiem medijiem ir jābūt brīviem no politiskas, ekonomiskas, interešu grupu neleģitīmas ietekmes.
Nozares profesionāļi jau cēluši trauksmi, ka tādējādi tiek atvērtas durvis mediju “leģitīmai ietekmēšanai” un arī “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija rosinās šo normu no likumprojekta svītrot.
Šā brīža likumprojekta redakcijā atrodamas vēl vairākas diskutablas normas.
Piemēram, medija galveno redaktoru iecels jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), nevis, kā iepriekš bija paredzēts, paša medija uzņēmuma valde. Galvenā redaktora izvēles procesam jābūt maksimāli tālu no politisko lēmumu pieņemšanas.
Ar šādu soli varam ielikt pamatus pretrunām mediju uzņēmumā, jo valdes un galvenā redaktora redzējums par medija attīstību var būt atšķirīgs, tādējādi negatīvi ietekmējot komandas garu un savstarpējo uzticību.
Vēl bīstamāk – pieļaujam varbūtību, ka galvenā redaktora amatā SEPLP iecels cilvēku, kas nebauda žurnālistu uzticību. Jo vienmēr pastāvēs varbūtība, ka padomei var pārmest kādas īpašas intereses par konkrētas personas nonākšanu redakcijas galvgalī.
Jauno SEPLP un tās tiesības vērtēt un lemt nedrīkst ierobežot, taču tai vienlaikus ir jāuzliek arī par pienākumu skaidrot savus lēmumus un pamatot izvēles.
Līdzšinējā pieredze ir parādījusi, ka tas īpaši būtiski ir tik jūtīgā nozarē kā masu mediji un arī situācijās, kad amatos tiek ieceltas vai no tiem atceltas amatpersonas. Pamatoti, pārliecinoši skaidrojumi palīdzēs nodrošināt to, ka sabiedrībā saglabājas uzticība SEPLP spriedumiem.
Tomēr būtiskākais likuma trūkums skar sabiedrisko mediju finansējumu, jo spēkā paliek esošā sistēma ar ikgadējo finansējuma piešķīrumu no valsts budžeta. Turpināsim meklēt risinājumu, lai finansējuma nodrošinājums būtu adekvāts, prognozējams un brīvs no iespējamas politiskas ietekmes. Ziemeļvalstīs var atrast labus piemērus, kā to paveikt.
Kopumā likumprojekts rada jaunu un skaidru sabiedrisko mediju darbības ietvaru, novēršot virkni šā brīža nepilnību.
Tas paredz izveidot jaunu sabiedriskos medijus pārraugošu padomi. Tā novērsīs daudzus gadus Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē pastāvošo konfliktu, ka mediju uzraugs vienlaikus atbild gan par visas nozares, gan viena tā spēlētāja attīstību. Jaunā SEPLP pārraudzīs sabiedriskos medijus un būs galvenā lēmumu pieņēmēja par sabiedrisko pasūtījumu.
Jaunais likums ne vien nodrošinās sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, bet radīs arī jaunu sabiedrisko mediju ombudu, kas nodrošinās saikni ar auditoriju, izskatīs iesniegumus par sabiedrisko mediju darbu un cels to paveiktā kvalitāti.
