Vita Matīse: Burājot bauda lielāka par bailēm 0
2004. gada 23. jūlija žurnālā “Mājas Viesis” publicēta žurnālistes Daigas Čirkstes saruna ar olimpisko burātāju VITU MATĪSI. Tobrīd Vita posās ceļā uz olimpiskajām spēlēm Atēnās. Tās bija jau otrās olimpiskās spēles, kurās viņa bija godam pelnījusi piedalīties. Kā burātājai klājies šajā laikā? Kā klājas šobrīd?
– 2007. gadā pasaulē nāca mans otrais bērns – meita Rūta, tāpēc nākamajām, Pekinas olimpiskajām spēlēm es vairs negatavojos. Rūpes par ģimeni tobrīd prasīja pārāk daudz laika un pūļu, – stāsta Vita. Kad meita paaugās, burātāja pievērsās sava otra lielā sapņa piepildīšanai – liekot lietā Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas maģistrantūrā gūtās zināšanas, izveidoja savu interjera dizaina uzņēmumu “Mājai pie jūras”, kurā projektē un gatavo latviskas mēbeles no īsta koka un citus interjera priekšmetus. Rīgā, Miera ielā, atvēra arī veikalu, bet tā darbība neizvērtās tik veiksmīga, kā cerēts, tāpēc veikalu slēdza. Taču ar mēbeļu dizainu un mājokļu interjeru Vita Matīse nodarbojas joprojām. Vai atliek laiks arī iemīļotajam sporta veidam – burāšanai?
– Nevaru beigt ar to nodarboties. Joprojām startēju Latvijas mēroga sacensībās.
Šķiet, burāšana man ir asinīs. 2012. gada augustā piedalījos “Formula Windsurfing” pasaules čempionātā, kas notika Liepājā. Tas man bija diezgan liels izaicinājums, jo nācās startēt ar jaunas klases vējdēli, kas ir tehniski diezgan sarežģīts. Pašai bija interesanti apjaust, vai spēšu sevi pārvarēt un tikt ar to galā, – stāsta Vita. Kas sportisti tik ļoti tur pie šā sporta veida?
Pirmkārt, tā ir brīvības izjūta. Arī meditācija, smarža, sacensības gars. Saskarsme ar ūdeni, lieliskā izjūta, kad vilnis nes uz sava pleca. Viss kopā. Kā zināms, burāšanā ātrākais ir tas sportists, kuram izdodas noturēties viļņa galotnē un nenoslīdēt. Izjūta, atrodoties vilnim uz pleca, ir fantastiska. Iestājas absolūts “lidojums”, – teic Vita. Vai, slīdot pāri varenajiem viļņiem, nekad nekļūst bail?
Gan okeānā, gan jūrā viļņu spēks ir milzīgs. Ja gadās, ka vilnis samaļ, jāpaļaujas uz veiksmi un savu pārliecību. Lai kāda arī nebūtu pieredze, pietāte pret ūdens spēku paliek. Bet bauda, ko gūstu no burāšanas, ir daudz lielāka par bailēm, – uzsver Vita Matīse.
