Visvaldis Lācis: Latvieši vairs nesajūt briesmas 28
Nesen nosvinējis jau 93. dzimšanas dienu, Visvaldis Lācis turpina pētīt latviešu leģiona vēsturi, jo viņa mērķis ir pabeigt zinātnisko monogrāfiju un iegūt vēstures zinātņu doktora grādu. Lācis ne tikai interesējas par latviešu tautas pagātni, bet arī aizdomājas par mūsu nākotni, un viņa secinājumi nav iepriecinoši.
“Man pie mājas ir stārķu ligzda. Un es redzu, kā viņi audzina savu jauno paaudzi. Kad es tuvojos ligzdai, stārķi neliekas ne zinis, bet, tiklīdz parādās kāds svešais, viņi paceļas spārnos un laižas projām. Tāpat ir ar cilvēkiem: lai suga izdzīvotu, jāmācās novērtēt briesmas. Bet mēs, latvieši, vairs nesajūtam briesmas! Mēs izliekamies, it kā no 10. gadsimta nebūtu pakļauti apspiešanas un iznīcināšanas draudiem.”
Lācis dzīvo skaistā vietā Gaiziņkalna apkaimē. Viņš ar nožēlu secina, ka arī tur var labi redzēt: Latvijas lauki izmirst, daudzviet palikuši tikai pensionāri. “Tuvākie bērni dzīvo kādu septiņu kilometru attālumā. Mēs kā tauta ejam bojā. Tādēļ es biju pret Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo sapratu, ka tas izraisīs cilvēku aizplūšanu,” sarunā ar žurnālu “Mājas Viesis” stāsta Lācis.
Viņš raizējas, ka globalizācijas ietekmē latviešu tautas nākotne varētu būt apdraudēta. “Krievu rakstnieks Vladimirs Arseņjevs savulaik aprakstīja Tālo Austrumu tautu likteni. Piemēram, pamazām izzuda tāda udehu tauta, kas bija cieši saistīta ar dabu. Ja cilvēkus nošķir no viņu tradicionālās kultūras, ierastās vides, tad viņi iznīkst, tauta aiziet bojā. Tas pats šobrīd notiek ar mums. Latviešiem draud udehu liktenis.”
Lācis spriež, ka mūsu kaimiņi igauņi ir krietni patriotiskāka tauta. “Piemēram, pēc neatkarības atgūšanas viņi atjaunoja savu “Kaitseliit”, kurai saglabāja pirmskara nosaukumu. Savukārt mēs izveidojām Zemessardzi, jo mums, redz, ir kauns no vārda “aizsargi”. Igauņiem nav kauns par savu vēsturi, bet mēs esam gļēva tauta,” sūrojas Lācis.
VISU SARUNU AR VISVALDI LĀCI LASI JAUNĀKAJĀ ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” NUMURĀ UN E-IZDEVUMĀ!
