Augstskolām sadalītas budžeta vietas 0
Šogad visvairāk no valsts budžeta līdzekļiem finansētās studiju vietas piešķirtas Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), aģentūrai LETA pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM apkopotā statistika liecina, ka no augstskolām visvairāk budžeta vietu piešķirts LU, tai līdz 31.augustam kopumā piešķirtas 4893 budžeta vietas, no kurām 3268 ir paredzētas koledžu un bakalaura studiju programmās, 1242 – maģistra programmās, savukārt 383 – doktora studiju programmās.
Turpretī no 1.septembra LU piešķirtas 4945 valsts finansētas studiju vietas, no kurām 3320 ir koledžu un bakalaura studiju programmās, 1242 – maģistra, bet 383 – doktora studiju programmās.
Visvairāk budžeta vietu LU piešķirtas humanitāro zinātņu programmās, datorikā, pedagogu izglītībā un izglītības zinātnēs, kā arī fizikālās zinātnēs.
RTU 2020.gadā piešķirtas 6100 valsts apmaksātas budžeta vietas. No tām 4416 ir koledžu un bakalaura līmeņa studijās, 1367 – maģistra, savukārt 307 doktora studijās. Turpretī RSU 2887 budžeta vietas piešķirtas bakalaura un koledžu studiju programmās, 220 maģistra studiju programmās, bet 156 doktora studiju programmās.
No RTU studiju programmām visvairāk budžeta vietas piešķirtas inženierzinātnēm un tehnoloģijām, kā arī arhitektūrai un būvniecībai, savukārt valsts finansējums studijām RSU piešķirts studijām par veselības aprūpi un sociālo labklājību.
Latvijas Lauksaimniecības universitātei kopumā šim gadam piešķirtas 2608 no valsts budžeta līdzekļiem finansētas studiju vietas – 2001 koledžu un bakalauru studiju programmās, 455 maģistra, bet 152 doktora studiju programmās.
Šajā universitātē visvairāk valsts finansētās budžeta vietas piešķirtas studijām inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Savukārt Daugavpils Universitātei kopumā piešķirtas 1362 budžeta vietas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 1035, Liepājas Universitātei – 755, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 846, Latvijas Mākslas akadēmijai 730, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 457, Latvijas Jūras akadēmijai – 252, Ventspils augstskolai – 538, Vidzemes augstskolai – 532, Latvijas Kultūras akadēmijai – 476, Banku augstskolai – 60, bet biznesa augstskolai “Turība” – 12.
Kā sadalītas budžeta vietas?
Pēc IZM paustā, lemjot par budžeta vietu sadali ņemti vērā Studējošo un absolventu reģistra dati par budžeta vietu aizpildījumu un atbirumu un dati par studējošo skaita dinamiku.
Tāpat ministrija ņēmusi vērā Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozes, “saskaņā ar kurām turpmākajos gados veidosies speciālistu pārprodukcija humanitāro un sociālo zinātņu jomās un būtisks augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu trūkums”, pauda IZM.
Piešķirot budžeta vietas 2020.gadā, ministrija arī ņēma vērā augstskolu stratēģijas, kuras tika apstiprinātas IZM Augstākās izglītības un zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisijā, un to ieviešanas progresu, atklāja ministrijā.
Kas attiecas uz valsts budžeta līdzekļu efektīvu ieguldījumu, IZM skaidro, ka budžeta finansējums tika piešķirts programmām ar minimālo kopējo studējošo skaitu – maģistra studiju programmās vismaz 30, bet bakalaura programmās vismaz 60 studējošie.
Izņēmumi tika pieļauti vien tad, ja studiju programma ir jauna un tajā vēl nav studējošie visos studiju gados, vai programmu ir paredzēts slēgt, kā arī ta, ja studiju programma ir unikāla valstij vai reģionam specifiskā kontekstā.
Turpretī doktorantūras valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķīrumā tika ņemts vērā augstskolu sniegums pētniecībā attiecīgajā zinātnes nozarē, proti, publikācijās starptautiskajās zinātniskās literatūras datu bāzēs un piesaistītais pētniecības finansējums, balstoties uz datiem par pētniecības projektiem, kas tiek sniegti un auditēti zinātnes bāzes finansējuma un snieguma finansējuma aprēķinam.
Pēc ministrijas paustā, vidējā termiņā doktorantūras tiks veidotas tikai universitātēs vai augstskolu konsorcijos. Izņēmums esot kopīgās doktorantūras programmas, kurās ir sadarbības partneris Latvijas vai vietējā universitāte vai arī ārzemju augstskola ar augstu pētniecības sniegumu attiecīgajā zinātnes nozarē. Ministrijā uzsvēra, ka doktorantūras programmas ar šauru specializāciju netiks atbalstītas.
