Visvairāk slimnieku Rīgā, bet straujš Covid-19 slimnieku kāpums vēl divos novados 1
No aizvadītajā diennaktī atklātajiem kopumā 580 Covid-19 inficēšanās gadījumiem gandrīz puse reģistrēti Rīgā, bet salīdzinoši straujš saslimstības kāpums reģistrēts arī Daugavpilī un Ķekavas novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 273 jauni inficētie un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2393 cilvēki.
Tikmēr Daugavpilī reģistrēti 63 jauni saslimušie un kopējais pēdējās divās nedēļās inficēto skaits sasniedzis 585 cilvēkus. Savukārt Ķekavas novadā aizvadītajā diennaktī atklāti 29 jauni saslimušie un kopējais pēdējās divās nedēļās inficēto skaits ir pieaudzis līdz 112 cilvēkiem.
Gan Jelgavā, gan Rēzeknē ir reģistrēti 20 jauni saslimušie un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits Jelgavā ir sasniedzis 135, bet Rēzeknē, tādēļ, ka pagājušas divas nedēļas kopš iepriekšējā lielākā slimības uzliesmojuma pilsētā, – šis rādītājs ir samazinājies līdz 56 iedzīvotājiem.
Tikmēr 13 jauni saslimušie reģistrēti Krāslavas novadā, 12 – Mārupes novadā, 11 – Jūrmalā, bet pa astoņiem – Kuldīgas un Salaspils novadā.
Virknē citu novadu aizvadītajā dienā reģistrēts mazāks inficēto skaits.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 2393, Daugavpilī – 585, Jūrmalā – 139, Jelgavā – 135, Krāslavas novadā – 114, Ķekavas novadā – 112, Mārupes novadā – 111, Salaspils novadā – 104, kā arī Salacgrīvas novadā – 102 iedzīvotāji.
No aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem jaunajiem saslimušajiem 116 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 114 – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, 104 – vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.
Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2019.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 282,6 gadījumi.
Sakarā ar pagājušajā diennaktī atklātajiem 580 jauniem Covid-19 gadījumiem saslimstības rādītājs ir audzis, kā rezultātā palielinājusies arī robeža, no kuras uz konkrētu pašvaldību tiktu attiecināti īpaši drošības pasākumi un ierobežojumi. Patlaban šī robeža – 50% virs valsts vidējās saslimstības – ir 423,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, 50% robežu virs valsts vidējā rādītāja vairs nepārsniedz Limbažu novads, kuram otrdien valdības sēdē kopā ar vēl 11 pašvaldībām tika noteikti papildus ierobežojumi.
Savukārt pēc 29 jaunu inficēto reģistrēšanas par 50% valsts vidējo rādītāju pārsniedzis saslimstības ar Covid-19 līmenis Ķekavas novadā.
Šajā pašvaldībā saslimstības rādītājs, atbilstoši aģentūras LETA aprēķiniem, ir pieaudzis līdz 472,6 gadījumiem un tādējādi tas vairāk nekā uz pusi pārsniedz valsts vidējo rādītāju. Savukārt Limbažu novadā saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir samazinājies līdz 392,6 gadījumiem.
Latvijas vidējais rādītājs par 50% joprojām tiek pārsniegts Varakļānu, Salacgrīvas, Aknīstes, Krāslavas novadā, Daugavpilī, Baldones, Mārupes, Mālpils, Salaspils, Garkalnes un Smiltenes novadā.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 580 Covid-19 gadījumi, bet deviņi Covid-19 pacienti miruši, liecina SPKC apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8627 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 6,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā kopumā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 14 273 personas, bet 184 inficētas personas mirušas. Izrietot no SPKC datiem, patlaban valstī ir 12 403 aktīvi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
SPKC jaunākā sniegtā informācija liecina, ka audzis to personu skaits, kas reģistrētas kā izveseļojušās – no 1651 personas 24.novembrī līdz 1686 personām šodien, taču šis rādītājs pēdējos mēnešos kopumā mainījies salīdzinoši nenozīmīgi un daudzkārt lēnāk nekā sasirgušo skaits.
