Visvairāk pelnīs RTU padomdevēji 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta virzītos padomes locekļus septiņās valsts augstskolu padomēs, bet vienlaikus turpinās konkursi uz padomes locekļu amatiem vēl citās augstskolās. Jau notikušie konkursi apliecina, ka interese strādāt padomēs vismaz daļā Latvijas augstskolu bijusi gana liela.
To, ka augstskolām būs padomes, Saeima nolēma pērnvasar, taču diskusijas par šo tematu bija jau ilgāku laiku. Kaut augstskolās bija diezgan liela pretestība, Augstskolu likumā noteikts, ka valsts augstskolās padome ir augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Padomēs darbojas ne tikai valdības iecelti, bet arī pašas attiecīgās augstskolas senāta un Valsts prezidenta izvirzīti pārstāvji. Padomes lielums atkarīgs no augstskolas tipa.
RTU – pieprasītākā padome
Vislielākā potenciālo padomes locekļu interese bija par iespēju sniegt padomus Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Tai bija pieteikušies 55 kandidāti, no kuriem izraudzīti pieci.
Par padomes priekšsēdētāju padome jau ievēlējusi “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu. Viņš ir arī Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja padomnieks. Ieguvis doktora zinātnisko grādu vadībzinātnē un inženierzinātņu maģistra grādu.
Padomes loceklis Neils Kalniņš ir 5G ekosistēmas foruma “5G Techritoy” direktors un valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors. Sanda Liepiņa ir RTU piederošās Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa priekšsēdētāja un Pasaules bankas privātā sektora finansēšanas struktūrvienības “International Finance Corporation” (IFC) starptautisko programmu vadītāja, agrāk bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Divi RTU padomes locekļi ir ārvalstnieki: Āhenes Reinas-Vestfālenes Tehniskās universitātes profesors, RTU goda doktors Riks de Donkers, kuram ir inženierzinātņu doktora grāds elektromehānikā, un Ālto universitātes Somijā Inženierzinātņu skolas dekāns un mehāniskās inženierijas profesors Gerijs Markī.
Stradiņa universitātē arī mediķi
Rīgas Stradiņa universitātē par padomes locekļiem kļuvuši Kārlis Ketners, kurš ir Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors, darbojas arī kā Banku augstskolas profesors, dažādos amatos strādājis arī RTU, Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs, latviešu ārsts ar ilgu darba pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs Gundars Katlaps, kā arī Pēters Goreckis, Berlīnes universitātes “Charité” klīnikas galvenais endokrīnais ķirurgs, un Pšemislavs Žodkevičs, medicīnas zinātņu doktors, Varšavas Nacionālā geriatrijas, reimatoloģijas un rehabilitācijas institūta Gerontoloģijas, sabiedrības veselības un didaktikas nodaļas vadītājs.
Vējonis dos padomus Ventspilī
Uz trim vietām Daugavpils Universitātē (DU) bija pieteikušies 18 kandidāti. Darbam padomē izraudzīta Vita Balode-Andrūsa, kas ir “Latvijas dzelzceļa” valdes locekle, kuras atbildības joma ir uzņēmuma finanšu jautājumi. Šajā padomē nonācis arī Māris Bozovičs, kurš ir Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors. M. Bozovičs pats studējis Daugavpils Universitātē, tiekot līdz pat doktorantūras studijām ekonomikā. Šobrīd gan ceļš uz doktora grādu apturēts, sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāja M. Bozovičs.
Uz trim vietām Liepājas Universitātē kandidēja 17 personas. No tām atlasītas un apstiprinātas divas: Vilnis Vitkovskis, kurš ir uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs, un Salvis Roga, kurš vada Ventspils Augstskolas studiju programmu “Biznesa akadēmija”.
Iepriekšminētajās abās augstskolās valdībai vajadzēja iecelt trīs padomes locekļus. Taču no daudzajiem kandidātiem tik daudz piemērotu neatradās, tāpēc uz vienu atlikušo padomes locekļa vietu katrā no universitātēm izsludināts papildu konkurss.
Uz divām vakancēm valdības virzītiem kandidātiem Ventspils Augstskolā bija pieteikušies 15 pretendenti, no kuriem darbam augstskolas padomē apstiprināti “Vitol” grupas biznesa attīstības vadītājs Baltijas jūras reģionā Reinis Āzis, kam ir RTU iegūts doktora grāds vides un enerģētikas inženierijā, kā arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vidzemes Augstskolas padomē uz divām vietām pretendēja 24 kandidāti, no kuriem izraudzīta SIA “Rīgas ūdens” padomes locekle Dace Ljusa un “Latvijas Pasta” finanšu direktors un AS “Augstsprieguma tīkls” Revīzijas komitejas priekšsēdētājs Andris Puriņš.
Uz divām vietām Banku augstskolas padomē bija pieteicies 21 kandidāts, padomē apstiprināti ir finansists ar ilgu starptautisku darba pieredzi vadošos amatos Ansis Grasmanis un uzņēmuma “Lido” valdes loceklis Rasmuss Pētersons.
Vēl daļa augstskolu padomju locekļu izvirza katras augstskolas senāts, kas bieži izraugās ar augstskolu jau saistītas personas. Tā, piemēram, LU padomē strādās tās bijušais rektors Mārcis Auziņš, bet darbam Vidzemes Augstskolas padomē virzīts esošais rektors Gatis Krūmiņš.
Diskusijās par padomju ieviešanu augstskolās, vairākkārt tika izteiktas bažas, ka vismaz daļa padomes locekļu varētu būt tādi kā partiju ielikteņi. Tādēļ likumā tika noteikts, ka valsts augstskolas padomes loceklis nav un pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.
Personas, kas nesen bijušas šādos amatos, padomē tiešām nav nonākušas. Taču vai politiski neitrāls, būs, piemēram, bijušais Valsts prezidents? R. Vējonis “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka šobrīd nav nevienas partijas biedrs: turpinot to politisko neitralitāti, kādu pieņēmis, esot Valsts prezidents. Daļa padomes locekļu kandidējuši arī nesenajās pašvaldību vēlēšanās.
Kāda alga?
Algas padomes locekļiem katrā augstskolā būs atšķirīgas, jo to lielums atkarīgs no attiecīgās augstskolas akadēmiskā personāla algas: padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, taču padomes priekšsēdētājam tas būs pusotras reizes lielāks nekā padomes locekļiem.
Lielākā alga – 2101 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – piedāvāta RTU padomes locekļiem, bet mazākā – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur sola vien 760 eiro. Kaut algas apmērs korelē ar pieteikumu skaitu, “Latvijas Avīzes” aptaujātie padomju locekļi apgalvoja, ka alga viņiem neesot svarīga.
Kaut arī bija plānots, ka padomes pilnvērtīgi sāks strādāt no 1. februāra: daļā augstskolu valdības izvirzītie padomes locekļi vēl nav izraudzīti, tāpēc tās darbu nav uzsākušas.
Viedokļi
Ko cer paveikt augstskolas padomē
Raimonds Vējonis: ″Pieteicos šim darbam, jo man ir ļoti liela profesionāla pieredze vadības darbā, kas te noteikti var noderēt. Ventspils Augstskolā esmu bijis vairākkārt, uzskatu, ka tā ir ļoti laba augstskola, bet, kā jau visām, arī tai ir izaugsmes iespējas. Zinu, ka tā jau līdz šim aktīvi sadarbojusies ar uzņēmējiem, tāpēc tur ir gan profesionālo tulku studiju programma, kādas citur nav, gan elektronikas studijas, kuras absolventi ir ļoti pieprasīti.
Ļoti svarīga un nozīmīga tās sastāvdaļa ir Starptautiskais radioastronomijas centrs Irbenē: tas ir unikāls objekts ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā. Tam nākotnē varētu būt vēl lielāka nozīme ne tikai tautsaimniecībā un zinātnē, bet arī aizsardzībā.″
Kārlis Ketners: ″Ar Rīgas Stradiņa universitātes darbību biju pazīstams jau iepriekš, jo esmu strādājis arī Veselības ministrijā. Zinu, ka tā ir viena no straujāk augošām Latvijas augstskolām. RSU jau tagad ir ļoti labi rezultāti internacionalizācijā, pētniecībā un zinātnisko atklājumu pārnesē uz industriju.
Nedomāju, ka tās darbā vajadzīgi būtiski uzlabojumi, taču skaidrs, ka pārvaldības maiņa kādas izmaiņas nesīs.
No savas puses varēšu piedāvāt zināšanas publiskā finansējuma jomā, starpdisciplināros jautājumos, veselības sistēmas organizēšanā, arī ar zinātni saistītajos jautājumos.″
Māris Bozovičs: ″Kā Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors jau ilgstoši nodarbojos ar reģiona attīstības, darbaspēka sagatavošanas un piesaistes jautājumiem. Nonākot Daugavpils Universitātes padomē, varēšu vēl labāk saskaņot reģiona un universitātes attīstību un stratēģiskos plānus. Manuprāt, ir jāstiprina universitātes saite ar uzņēmējiem, lai studiju programmas vēl vairāk būtu pieskaņotas darba tirgus vajadzībām.″
Gerijs Markī: ″Rīgas Tehnisko universitāti esmu iepazinis, jau iepriekš sadarbojoties. Ālto universitāte, kurā strādāju, un RTU sadarbojas gan starptautiskajā universitāšu tīklā, gan globālajā Dizaina fabriku tīklā, ko aizsāka Ālto universitāte..
Gan es, gan RTU rektors Ribickis esam arī Pasaules kultūras padomes biedri. Jau 2020. gada vasarā rektors Ribickis ieradās Somijā un mēs apspriedām plānotās izmaiņas Augstskolu likumā. Somijā līdzīgas būtiskas izmaiņas tika veiktas vēl 2009. gadā. Domāju, ka mana pieredze palīdzēs RTU sasniegt stratēģiskos mērķus.″
Valsts prezidenta Egila Levita virzītie pārstāvji augstskolu padomēm
Latvijas Universitātē – vēstures zinātņu doktors Valters Ščerbinskis;
Rīgas Stradiņa universitātē – “Attīstības finanšu institūcijas Altum” priekšsēdētājs Reinis Bērziņš;
Rīgas Tehniskajā universitātē – datorzinātņu doktors Andris Ambainis;
Latvijas Lauksaimniecības universitātē – ekonomikas zinātņu doktore, bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma;
Daugavpils Universitātē – tehnisko zinātņu doktors, Latvijas pārstāvis Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) Toms Torims;
Liepājas Universitātē – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs;
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā – Latvijas Radio kora diriģents un Zviedrijas Radio kora mūzikas direktors Kaspars Putniņš;
Latvijas Kultūras akadēmijā – eiroparlamentāriete, bijusī kultūras ministre Dace Melbārde;
Latvijas Mākslas akadēmijā – filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs un vadošais pētnieks Valts Ernštreits;
Banku augstskolā – plašu profesionālo pieredzi uzņēmējdarbībā guvušais Mārtiņš Bičevskis;
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā – Sporta laboratorijas vadītāja Sandra Rozenštoka;
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors Jānis Priede;
Ventspils Augstskolā – Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss;
Vidzemes Augstskolā – biznesa vadības doktors, Latvijas Universitātes profesors Arnis Sauka.
