Visvairāk “Lielā Kristapa” nomināciju saņēmusi Gata Šmita filma “1906” 0
Šogad balvai “Lielais Kristaps” 15 nominācijām izvirzīta Gata Šmita filma “1906”, šodien preses konferencē žurnālistus informēja “Lielā Kristapa” producente Marta Bite.
Šmita filma “1906” izvirzīta kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, filmas scenārija autore Marta Elīna Martinsone ir izvirzīta kategorijā “Labākais scenārija autors”, Šmits izvirzīts kā “Labākais spēlfilmas autors” un filmas operators Jurģis Kmins izvirzīts kā gada labākais operators.
Tāpat gada balvai kategorijā “Labākā aktrise” un “Labākais aktieris” izvirzīti filmas aktieri – Inese Pudža un Mārtiņš Kalita, savukārt kategorijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā” izvirzīta Inese Kučinska, bet kategorijā “Labākais aktieris otrā plāna lomā” izvirzīti divi filmas aktieri – Kaspars Zvīgulis un Toms Auniņš.
Filma “1906” nominēta arī kategorijās “Labākais mākslinieks” – Rūdolfs Baltiņš, “Labākais kostīmu mākslinieks” – Keita, “Labākais grima mākslinieks”- Zane Žilinska, “Labākais komponists”- Rihards Zaļupe, “Labākais skaņu režisors” – Ernests Ansons un Verners Biters , savukārt kategorijā “Labākais montāžas režisors” nominēts Gatis Šmits.
Deviņās kategorijās nominēta Jāņa Ābeles filma “Jelgava 94” un astoņās nominācijās izvirzīta nupat pirmizrādi piedzīvojusī Jura Kursieša filma “Oļegs” un Andra Gaujas filma “Nekas mūs neapturēs”.
“Jelgava 94” nominēta kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas spēlfima”, “Labākais spēlfilmas režisors”, “Labākais spēlfilmas operators” – Aigars Sērmukšs, “Labākā aktrise otrā plāna lomā” – Ieva Puķe, “Labākais mākslinieks” – Aivars Žukovskis, “Labākais kostīmu mākslinieks” – Aija Strazdiņa, “Labākais grima mākslinieks” – Maija Gundare, “Labākais komponists” – Tesa un “Labākais skaņu režisors” – Ernests Ansons.
Kursieša filma “Oļegs” izvirzīta kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, “Labākais scenārija autors” – Kursietis un Līga Celma-Kursiete, “Labākais spēlfilmas režisors”, “Labākais spēlfilmas operators” – Bogumils Godfrejovs, “Labākais aktieris” – Valentīns Novopoļskis, “Labākā aktrise otrā plāna lomā” – Guna Zariņa, “Labākais aktieris otrā plāna lomā” – Dāvids Ogrodņiks un “Labākais mākslinieks” – Laura Dišlere.
Filma “Nekas mūs neapturēs” nominēta kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, “Labākais spēlfilmas operators” – Aleksandrs Grebņevs, “Labākā aktrise” – Kristīne Nevarauska, “Labākais aktieris” – Andris Keišs, “Labākais mākslinieks” – Jurģis Krāsons, “Labākais kostīmu mākslinieks” – Līga Krāsone, “Labākais komponists” – Gatis Ziema un Andris Gauja un “Labākais skaņu režisors” – Jevgenijs Kobzevs.
Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” nominēta arī Alises Zariņas filma “Blakus” un filmas aktrise Anta Aizupe nominēta kā “Labākā aktrise”, savukārt Āris Matesovičs nominēts kategorijā “Labākais aktieris”.
Šogad nacionālajā kino balvā atkal izveidota kategorija televīzijas formāta filmām, kurā nominētas Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas “Nora” un “75 jautājumi Uldim Dumpim”, kā arī režisoru Armanda Zvirbuļa un Normunda Puča seriāls “Sarkanais mežs”.
“Sarkanais mežs” ir nominēts septiņās kategorijās, tai skaitā Jēkabs Reinis kategorijā “Labākais aktieris”, Elīna Vaska – “Labākā aktrise otrā plāna lomā”, Jānis Vimba un Jurijs Djakonovs – “Labākais aktieris otrā plāna lomā”, Evija Džonsone – “Labākais kostīmu mākslinieks” un Ilze Trumpe kategorijā “Labākais grima mākslinieks”.
Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova preses konferencē norādīja, ka unikāla situācija esot animācijas filmu nozarē. Šogad nominantu vērtēšanai tika iesniegtas četras pilnmetrāžas animācijas filmas, kuras top vairāku gadu garumā. Viņa uzsvēra, ka tas ir unikāli un raksturo nozares jaudu.
Nominācijai “Labākā animācija” izvirzīta “Atom Art” un “Letko” kopīgi radītā animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Bilibaba” filma “Projām” un studijas “Lokomotīve” radītā animācijas filma “Saule brauca debesīs”.
Kategorijai “Labākais animācijas režisors” nominēti visu četru animācijas filmu režisori.
Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” izvirzītas – Kaspara Gobas filma “Inga dzird”, Lailas Pakalniņas filma “Karote”, Brigitas Eglītes filma “Sestā diena”, Jāka Kilmi un Ginta Grūbes filma “Spiegs, kurš mans tēvs” un Vitālija Manska dokumentālā filma “Putina liecinieki”.
Nominācijai “Labākā īsmetrāžas filma” izvirzītas Sandija Semjonova filma “Dāvids un Goliāts”, Lizetes Upītes filma “Rīgas ceriņi”, Valērija Oļehno filma “Skābeklis” un Ermīna Baltā īsmetrāžas filma “Nakts Pitfāls”.
Par labākajām debijas filmām atzītas Jāņa Ābeles filma “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, Emīla Alpa filma “Koris. Diriģents. Kamēr” un Kaspara Rogas filma “Meklējot Mr. Kauliņu”.
Par labākajiem scenārija autoriem izvirzīta Marta Elīna Martinsone filmām “Blakus” un “1906”, Līga Celma-Kursiete un Juris Kursietis filmai “Oļegs” un Līga Gaisa un Edmunds Jansons animācijas filmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”.
Kategorijā “Labākais spēlfilmas operators” izvirzīts arī filmas “Sonāte” operators Jānis Eglītis.
Kategorijai “Labākais dokumentālās filmas operators” nominēts filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” operators Aigars Sērmukšs, “Karote” operators Gints Bērziņš un filmas “Sestā diena” operators Valdis Eglītis.
Nominācijā “Labākais animācijas mākslinieks” izvirzīta “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” māksliniece Elīna Brasliņa, “Projām” māksliniece Gints Zilbalodis, animācijas filmas māksliniece “Saule brauca debesīs” Ilze Vītoliņa un filmas “Rīgas ceriņi” māksliniece Lizete Upīte.
Filmas “Saule brauca debesīs” komponists Juris Kaukulis un “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” komponists Kršištofs A. Jančaks arī nominēti kategorijā “Labākais komponists”.
Kategorijā “Labākais skaņu režisors” nominēti Anrijs Krenbergs un Saulius Urbanavičius par filmu “Karote” un Artis Dukaļskis par filmu “Sestā diena”.
Kategorijā “Labākais montāžas režisors” nominēts “Spiegs, kurš mans tēvs” montāžas režisors Armands Začs, filmas “2018” montāžas režisors Dainis Kļava un “Sestā diena” montāžas režisori Mārtiņš Kontants un Inese Kļava.
Savukārt studentu filmu konkursā izvirzītas kopumā deviņas filmas –
Kristiānas Šukstas filma “Apgaismība”, Jāņa Miglinieka filma “Augstākā prioritāte”, Žulijena Nuhuma A. Kulibali filma “Diskrēts”, Kerijas Arnes filma “Dramatiskas beigas”, Dāvja Dreimaņa filma “Dzimtenīte”, Unas Cekules filma “Ģimenes stāvoklis: neprecēts”, Ievas Norveles filma “Lelles”, Guntas Gaidamavičas filma “Palikt pa vidu. Lubāna klānos” un Elitas Kļaviņas filma “Zorjana Horobraja”.
Kino balva “Lielais Kristaps” norisināsies no 7.novembra līdz 12.novembrim kinoteātrī “Splendid Palace”, kur nedēļas garumā būs iespēja vienkopus noskatīties balvai nominētās filmas, jaunu filmu pirmizrādes, studentu filmas, bērnu filmas un tikties ar filmu autoriem. Šajā laika posmā arī starptautiska žūrija noteiks kino balvas laureātus.
Pati balvu pasniegšanas ceremonija notiks 12.novembrī kinoteātrī “Splendid Palace”.
Balvas pasniegšanas ceremoniju pavadīs vairāki īpašie notikumi, piemēram, studentu filmu konkurss un vairāku filmu pirmizrādes.
Romanova sacīja, ka kinoteātrī būs filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde un šī filma būs skatāma arī balvas “Lielais Kristaps” ietvaros. Tāpat pirmizrādi piedzīvos divas Ivara Zviedra īsfilmas un Pētera Ķimeļa dokumentālā filma. Viņa sacīja, ka pirms seansiem būs diskusijas ar filmu autoriem.
Savienības priekšsēdētāja pastāstīja, ka interesenti varēs apmeklēt scenāriju rakstīšanas semināru ar pasniedzēju no ASV un Kanādas.
Kino balva “Lielais Kristaps” ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas.
Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Kultūras ministriju.
