Māris Antonevičs: Eiroparlamenta vēlēšanu iznākums – diezgan paredzams 8
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām asprāši bija ierosinājuši Zaļo un zemnieku savienības deputātei Ivetai Grigulei mainīt uzvārdu uz “Gribule”, tā parādot, cik ļoti viņa grib nokļūt Eiropas Parlamentā. Sevis izrādīšana, protams, ir politiķa profesijas neatņemama sastāvdaļa, tomēr, to pārspīlējot, var izraisīt pretreakciju. Grigules uzmācīgā reklāmas kampaņa, kas, starp citu, sākās jau pirms gada – Dziesmu un deju svētku laikā – daudzus bija paguvusi nokaitināt. Vienlaikus, kā teicis britu publicists Sirils Nortkots Pārkinsons: “Nekāda reklāma nepalīdzēs pārdot to, ko nav iespējams pārdot.” Grigulei izdevās sevi pārdot vēlētājiem, un te vien ir jautājums – kāpēc citi ZZS saraksta politiķi bija ar mieru kļūt par “dekorācijām” šajā pasākumā, pat necenšoties izrādīt lielākas ambīcijas? Bet tā jau ir viņu pašu darīšana. Ja kāds negrib tikt ievēlēts, tad ir lielas izredzes, ka tā arī būs.
Šajā ziņā uzvārdu “Gribulis” droši var pieņemt visi Eiroparlamentā iekļuvušie politiķi, jo viņu gribēšana pārsvarā bija lielāka nekā konkurentiem. Par “Vienotību” pirms vēlēšanām tika mēļots, ka tās “zvaigžņu komandā” sīvās konkurences iespaidā valdot neveselīga atmosfēra, kuru atveseļot varētu vien situācija, ka partija vēlēšanās iegūtu piecas vietas. “Vienotība” ieguva četras, taču, tā kā Valdim Dombrovskim tas ir tikai pagaidu darbs (koalīcija nupat vienojusies viņu virzīt eirokomisāra amatam), tad piektās vietas ieguvēja var īpaši neskumt – uz Briseli viņa dosies, tikai pēc nedaudz garāka atvaļinājuma.
“Vienotības” eirodeputātiem vēlēšanas devušas iespēju turpināt darbu un saglabāt ierasto dzīvesveidu, tāpat kā no Nacionālās apvienības atkal ievēlētajam Robertam Zīlem, kuru šobrīd jau diezgan grūti iztēloties atgriežamies, piemēram, ierindas Saeimas deputāta lomā. Savukārt Tatjanai Ždanokai (Latvijas krievu savienība) atkārtota ievēlēšana ļaus uzturēt partiju, kas lielā mērā veģetē no viņas eiroienākumiem. Latviešiem tas, protams, ir ļoti nepatīkams fakts, un lielā mērā pie tā vainojams vēlētāju kūtrums, kas deva iespēju Ždanokas atbalstītājiem mobilizēties. Vienlaikus diez vai īpaši labāk būtu, ja Ždanokas vietā Briselē darbotos Boriss Cilevičs no “Saskaņas”, kurš patiesībā ir no tā paša orķestra, tikai spēlē kādu nosacīti klusāku instrumentu. Turklāt viņš darbotos Eiropas Sociālistu grupā, kas ir ietekmīgāka nekā Ždanokas zaļā frakcija, no kuras viņu pēc pārāk aktīvas līdzdalības Krimas aneksijā pat gribēja izslēgt.
Pēdējās vēlēšanas (gan Eiroparlamenta, gan pērn pašvaldību) liecina, ka pie balsošanas urnām dodas tie pilsoņi, kam ir motivācija un skaidra izvēle, šaubīgie un neieinteresētie jeb tā sauktie “pēdējā brīža” vēlētāji biežāk paliek mājās. Ja partijām ir nopietni nolūki Saeimas vēlēšanās, tad gulēt vairs nav laika.
