DIAGNOZE 19
Vārkavas novada augstie ekonomiskās attīstības tempi balstās galvenokārt uz stabilām, ilgstoši strādājošām zemnieku saimniecībām, kā arī pārdomātiem Eiropas fondu naudas ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, atzīts Daugavpils Universitātes mācību spēku pētījumā par Latgales ekonomisko attīstību.
Novada perspektīvu apliecina jaunās paaudzes atgriešanās dzimtas mājās. Izmēģinājuši strādāt Rīgā un citās ES valstīs, vērojama tieši uzņēmīgāko vārkaviešu atgriešanās.
Novads uzņēmējdarbībai nav piemērots, ja nav asfalta no novada centra līdz pilsētai, vienā mutē atzīst sastaptie zemnieki, amatnieki un citi uzņēmēji.
Uzņēmēju skaits ir liels, bet trūkst strādnieku, līdz ar to attīstība tiek bremzēta. Ja būtu vairāk meistaru, saražotie apjomi būtu vēl lielāki.
Strādniekus dabūt ir grūti, ja valda sausais likums.
Novads īstajā laikā atrada bioloģiskās saimniekošanas nišu, kas ļāva saglabāt mazās saimniecības. Brīvu zemju vairs nav, saimnieki cenšas piepirkt aizaugušas zemes un tās attīrīt no krūmiem.
Lauksaimnieki darbā pieņem savas otrās pusītes, jo saprot – pensijai jākrāj.
ALGAS KALKULATORS:
Vidēji 700 eiro gaterī, kādiem pat 1000, bet ne tiem, kas draudzējas ar alkoholu.
Minimālā alga + piemaksas par virsstundām utt. (guļbūves).
Fermā, kur nezina, vai rīt uz darbu atnāks – 20 eiro dienā (ieskaitot nodokļus), tāpat arī sezonas strādnieki. Citviet 12 – 25 eiro dienā, saņem arī pusdienas, dažkārt – launagu.
Mazo saimniecību īpašnieki sev atvēl ap 360 eiro (pirms nodokļiem).
Lauku saimniecības grāmatvedības pakalpojumu pērk kā ārpakalpojumu, maksā 140 – 180 eiro mēnesī.
Veikalā darbinieces algu saņem par nostrādātajām stundām, stundas likme ir nedaudz augstāka par valstī noteikto minimālo stundas likmi.
