Latgales ainavā Latvijas brūno nomainījuši gaļas lopi, bioloģiskās saimniecības specializējušās liellopu gaļas audzēšanā, kas bija noteicošais, kad jaunradītajam novadam vajadzēja ģerboni, norāda Vārkavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Anita Brakovska.
Latgales ainavā Latvijas brūno nomainījuši gaļas lopi, bioloģiskās saimniecības specializējušās liellopu gaļas audzēšanā, kas bija noteicošais, kad jaunradītajam novadam vajadzēja ģerboni, norāda Vārkavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Anita Brakovska.
Foto – Ivars Bušmanis

Dzīvību uztur zemnieki 19

Vārkavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Anita Brakovska pamato, kāpēc novadā uzņēmēju ir vairāk nekā citos, turklāt pat ekonomiski vairāk attīstītajos novados.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Pirmkārt, novadā ir aptuveni 900 zemnieku un piemājas saimniecību un 914 ganāmpulku. Novadā visa lauksaimnieciski izmantojamā zeme ir apstrādāta. Neapstrādātas zemes īpatsvars nepārsniedz 5 procentus.

Otrkārt, novadā ir daudz tādu zemnieku saimniecību, kurās to īpašnieki strādā jau vairākās paaudzēs. Zemnieku bērni vai mazbērni, izmācījušies Jelgavā vai Rīgā, atgriežas mājās, turpinot vecāku iesākto. Pašvaldības vadītāja slavē Vārkavas pagasta Borkovas ciema iedzīvotājus Zinaīdu un Gunāru Stuburus, kuri izaudzinājuši divus dēlus un meitu. Ģimenei ir apmēram 100 ha zemnieku saimniecība “Mežlejas”, kurā galvenā nozare ir piena lopkopība. Abi dēli jau studiju laikā izveidojuši savas saimniecības un kļuvuši par jaunajiem zemniekiem, tātad dzīvos Vārkavas novadā. Meita studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Treškārt, aizvadītajos piecos gados novadā izveidojušās apmēram 15 saimniecību, kuru īpašnieki ir jaunie zemnieki. Tas liecina, ka Vārkavas novads gluži tukšs nepaliks.

Anita Brakovska uzsver, ka aizvadītajos gados neviena zemnieku saimniecība nav izputējusi saimnieciskās krīzes ietekmē vai neizmaksātu kredītu dēļ. Tas liecina, ka Vārkavas puses zemnieki saimnieko ar apdomu un pietiekami prasmīgi.

Uz jautājumu, vai pilsētnieks, kurš pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Vārkavas novadā, varētu te atrast arī darbu, novada pašvaldības vadītāja atbild, ka kārtīgs strādnieks bez kaitīgiem ieradumiem vienmēr ir un būs vajadzīgs. Pašvaldībā darbs noteikti atrastos tādam, kurš prot rakstīt projektus. Savukārt zemnieku saimniecībās būtu vajadzīgi traktoristi, lopkopji, slaucējas, tāpat kokapstrādes uzņēmumos būtu brīvas vietas lentzāģu operatoriem.

Vārkava nav tikai statistiski parādāms nabadzības perēklis vai pretēji – ceļama debesīs kā uzņēmējdarbības paradīze. Tas ir tipisks Latgales novads ar mazliet lielāku optimisma devu, ar uzņēmīgākiem ļaudīm, ar jauno paaudzi. Līdzsvarots novads, kurā cilvēku nav ne par daudz, ne par maz – tieši tik, cik Vārkavas zeme spēj labi pabarot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.