“Uzlādējošais” bizness 19
No Jelgavas uz Vanagiem pamazām pārceļas Skuteļu ģimene. Jānis pērn reģistrēja SIA “Mežvanagi” un šogad cer sākt kokapstrādi, dodot darbu kādiem trim kaimiņiem. Savukārt viņa dzīvesbiedre Sandra gatavo projektu Nodarbinātības valsts aģentūrai 3000 eiro liela atbalsta piesaistei “viesu uzņemšanas un cienāšanas” tūrismam. “Aicināsim un gaidīsim cilvēkus, kas meklē ceļu pie sevis. Tos, ka vēlas komunikāciju starp sevi un dabu, tos, kas vēlas saņemt enerģiju no sirds atvēršanas,” tā Sandra. Viesiem piedāvās tumšās pirts procedūras, čakras atvēršanu, masāžu ar kociņiem un daudz ko citu, kas uzlādēs ikdienas darbam. Šādam nolūkam saimnieki ir arī izkopuši mežu ap māju.
Z/s “Dambīši” saimnieks Atis Jaudzems sāka ar guļbūvi sunim. Pēc atgriešanās no armijas negribējis ne govis slaukt, ne cūkas barot. “Sākumā uztaisījām guļbūves suņu būdu, tad pirtiņu tēva mājā. Atbrauca viens draugs, otrs, visiem patika, un tā tas bizness aizsākās. 2003. gadā reģistrēju savu saimniecību,” stāsta Jaudzems. Pamazām iegādāta zeme, paplašināta saimniecība. Saimnieks nodarbojies ar guļbūves eksportu, vecie kontakti vēl saglabājušies, taču viņš teic: “Labāk Latvijā strādāju par desmit latiem nekā citur par 30 latiem. Klientu Latvijā pietiek, un kāpēc nestrādāt tepat uz vietas? Vajag tikai labu kvalitāti un labu cenu – un klienti būs vienmēr.” Viņš gatavo gan pirtis, gan guļbūves estrādes, dažādus solus, lapenes, galdus un daudz citu priekšmetu. “Dambīšos” ziemā strādā četri cilvēki, vasarā to skaits pieaug, jo tiek apstrādāti ap 200 ha, audzējot graudus un noganot ap 60 gaļas lopu. Kvalificēta darbaspēka trūkums ir jūtams, ja būtu vairāk meistaru, saražotie apjomi būtu vēl lielāki. Jaudzems priecājas, ka no Anglijas atgriezies viņa brālis Jānis, kas kādu laiku strādājis “Dambīšos”, bet tagad jau izveidojis savu saimniecību. Arī māsa Līga tagad ir atpakaļ dzimtenē. “Pietiek ar to, kas ir! Turēt kolhozu negribu! Es nesūdzos, ir tikai jāstrādā!” tā apņēmīgais vārkavietis, kuram ir vairāki piedāvājumi būvēt mājas Norvēģijā, taču viņš izvēlas palikt savā novadā.
Amatnieks Juris Gavars ir pametis Rīgu un atgriezies sava vectēva mājās Vārkavas novada “Mežlokos”. Jau ceturto gadu pelna iztiku savai ģimenei, nodarbodamies ar grozu pīšanu. Nesen pievērsies arī biškopībai. Pirms tam pusotru gadu strādājis Anglijā, lai nopelnītu naudu izpostīto vectēva māju atjaunošanai. “Daži mani paziņas, kuri dzīvo Rīgā, arī gudro par atgriešanos dzimtās puses laukos,” atzīst “Mežloku” saimnieks, “taču diezin vai visi atgriezīsies, jo pieraduši pie labklājības, ko dod pilsēta. Man tas nebija noteicošais, tāpēc izlēmu atgriezties vectēva mājās.”
Veterinārārste, individuālā uzņēmuma “Upmalas VET” īpašniece Gita Some, kura Vecvārkavā dzīvo un strādā jau 21 gadu, spriež, ka novada attīstības pamats ir pozitīvi domājoši, strādīgi zemnieki, tostarp gados jaunie, kuri izveidojuši sekmīgi strādājošas saimniecības. “Novadā pašlaik izveidoti 13 dažādu interešu kolektīvi – tautisko deju ansamblis, pašdarbnieku teātris “Kulda”, folkloras kopas un citi. Katrā darbojas vismaz 10 cilvēki, tātad kopskaitā to ir ap 130, kas novadam ar apmēram 2000 iedzīvotājiem ir ļoti daudz. Jebkādam maizes darbam jābūt līdzsvarā ar garīgo. Ja tā būs, cilvēks būs apmierināts un domās, kā labāk strādāt savā un sabiedrības labā,” spriež Gita Some.
