Visus var pārtaisīt par sarkanarmiešiem. Iedzīvinot “uzvaras” kultu, Krievija pieļauj dīvainas kļūdas 10
Šogad 9. maija parādes un publiskas svinības Krievijā izpalika, jo arī Kremlis galu galā bija spiests atzīt, ka situācija ar Covid-19 izplatību valstī ir ļoti nopietna. Tas gan nenozīmē, ka apklususi arī propagandas mašīna.
Viņi cīnījās!.. Bet pret PSRS
Katru gadu no jauna iedzīvinot “uzvaras” kultu, nereti tiek pieļautas pavisam dīvainas kļūdas. Nupat tāda atgadījusies Usinskas pilsētā Komi republikā, kur pie daudzstāvu mājas izvietots lielformāta plakāts ar uzrakstu: “Sveicam 9. maija svētkos! Aiz polārā loka Lielajā karā cīnījās cilvēki un aļņi. Godināsim viņus ar klusuma brīdi. Lai viņiem mūžīga slava!”
Tikai tāds nieks, ka klāt pievienotajā bildē redzams nevis kāds “varonīgais sarkanarmietis”, bet gan somu karavīrs Jūni Klemets Halonens. Foto tapis Lapzemē 1944. gadā.
Kā zināms, Padomju Savienība 1939. gada novembrī uzbruka Somijai ar mērķi to okupēt, taču piedzīvoja sīvu pretestību. Tā sauktais Ziemas karš ilga līdz pat 1940. gada pavasarim, un, lai gan Somijai tas maksāja daļu teritorijas, tomēr padomju armija cieta smagus zaudējumus un bija spiesta atteikties no saviem plāniem.
Otrā pasaules kara sākumā Somija skaitījās nacistiskās Vācijas sabiedrotā, lai gan no somu puses tas vairāk tika uztverts kā Ziemas kara turpinājums, lai atgūtu zaudētās teritorijas.
Jebkurā gadījumā somu karavīram Halonenam nav nekāda sakara ar Krievijā cildināto “uzvaru”, drīzāk viņš varētu būt simbols mazu tautu spējai pretoties lielvaru impēriskajiem tīkojumiem.
Kļūdu ātri aptvēra arī Usinskas pilsētas administrācija un steidza plakātu novākt, tomēr tas jau bija nonācis interneta plašumos, no kurienes informāciju tik viegli nevar izdabūt. Krievijas mediji ziņo, ka vainīgie tikšot “bargi sodīti”.
“Pirms izmantot kādas vēsturiskās fotogrāfijas, būtu nepieciešams profesionāls vēsturnieku slēdziens. Bet, saprotiet, mūsu Kultūras pārvaldē šādi cilvēki nestrādā,” ziņu aģentūrai “Kominform” taisnojusies pašvaldības pārstāve.
Šī gan ir tikai kārtējā epizode līdzīgu gadījumu seriālā. Viens no skaļākajiem skandāliem bija pirms pieciem gadiem, kad Sibīrijas pilsētā Toboļskā tika uzstādīta piemiņas plāksne “Tēvijas aizstāvjiem”, kurā attēlots kāds vārdā nenosaukts karavīrs.
Taču drīz atklājās, ka šim karavīram tomēr ir vārds un uzvārds – viņu sauc Verners Goldbergs –, un Otrajā pasaules karā viņš ne vien karoja PSRS pretinieku – Vermahta – rindās, bet tolaik šī bilde bieži tikusi izmantota nacistu propagandā.
Pieminekļa uzstādītāji steidza labot kļūdu, nokasot no plāksnes veco attēlu un izveidojot vietā citu, taču arī jaunais karavīra tēls daudziem radīja šaubas – nu bija iznācis kaut kas līdzīgs ķīnietim.
Maskavas piepilsētā Ivantejevkā pirms dažiem gadiem 9. maijā tika izvietots plakāts “Viņi cīnījās par dzimteni”, kurā redzama… vācu “Luftwaffe” bumbvedēja ekipāža. Nereti līdzīgs liktenis piemeklējis arī Ungārijas 1956. gada sacelšanās dalībnieci Ēriku Selešu, kuras attēlu Krievijas propagandas amatieri mēdz pārdēvēt par “padomju partizāni”.
Zaharova atkal nesaprot
Krievijas mūsdienu ideoloģija paredz ne vien plaši svinēt “uzvaras dienu”, bet arī nikni uzbrukt visiem, kas to apšauba vai arī norāda uz PSRS atbildību kara izraisīšanā un citos noziegumos.
Pēdējos gados šo misiju bieži nākas uzņemties Krievijas ārlietu dienestam.
Tur šajos jautājumos galveno vijoli ierasti spēlē Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Nesen viņa savā valstī piedzīvoja apkaunojumu, vispirms izaicinot uz debatēm Kremļa opozicionāru Alekseju Navaļniju, bet vēlāk gļēvulīgi no tā atsakoties.
Taču izteikt pārmetumus citām valstīm Zaharovai drosmes pietiek.
Nupat viņa atkal uzbrukusi Latvijai – šoreiz par likumu, kas paredz aizliegt PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu izmantošanu sapulcēs, gājienos un piketos. Latvijas Saeima 23. aprīlī to pieņēma galīgajā lasījumā (vēlāk Valsts prezidents Egils Levits to palūdz precizēt), un Krievijas medijos šī tēma nekavējoties tika izvilkta priekšplānā.
M. Zaharova sev ierastajā stilā ne vien paudusi sašutumu par lēmumu (“Padomju armijas formastērpi šajā valstī tiek pielīdzināti, es pat nespēju to izrunāt – nacistu apģērbam. Nepārsteidz, ka oficiālā Rīga cenšas pārrakstīt vēsturisko realitāti. Mēs sapratām, ka šī netīrā šļura turpināsies, bet mēs nespējām iedomāties, ka viņi aizies tik tālu.”), bet arī mēģinājusi sagrozīt Latvijas parlamenta lēmuma ideju (“Kā ar citu antihitleriskās koalīcijas dalībnieku formastērpiem? Tie vēl nav aizliegti?”).
Protams, šajā brīdī ir izdevīgi atcerēties Otrā pasaules kara sabiedrotos, bet kuram tad vēl nav skaidra atšķirība starp staļinisko Padomju Savienību un demokrātiskajām rietumvalstīm?
Kāpēc Latvijai aizliegt britu un amerikāņu formastērpus, ja to valkātāji te kā okupanti nav nākuši, latviešus nav slepkavojuši un deportējuši.
Tikmēr Krievijas pārstāvniecība ANO lieku reizi atgādina, ka šī valsts pagātnes noziegumus neatzīst. “Latvijas pievienošanās PSRS pilnībā atbilst tā laika starptautiskajiem likumiem. Par kādu “okupāciju” var runāt, ja nebija militāras sadursmes starp PSRS un Latviju? Karaspēks tika ievests, pamatojoties uz līgumu un ar uzņemošās puses iestāžu pilnīgu piekrišanu,” šāds ieraksts angļu valodā 25. aprīlī parādījās pārstāvniecības oficiālajā “Twitter” kontā.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
