Visus īres līgumus būs jāreģistrē zemesgrāmatā? Top jauns likumprojekts 6
Valdība šo ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.
EM uzsvēra, ka tas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā.
“2017.gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,” uzsvēra EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, uzskata EM.
Tāpat jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Šobrīd spēkā esošais likums paredz visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, būs iespējama saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) – īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā.
Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu, būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos – turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums. Tāpat, kā līdz šim, īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.
Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.
Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.
Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no šobrīd spēkā esošā likuma, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums. Attiecīgi, īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.
Savukārt divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īrnieks, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu). Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.
Papildus jaunajam likumprojektam valdībā atbalstīja arī grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz izmaksāt 3,5 miljonus eiro atbrīvošanas pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem.
“EM nav precīzu datu, bet aprēķini, kas pamatoti ar dažādiem noteiktiem raksturlielumiem, proti, cik šie cilvēki varētu būt veci, kāds varētu būt viņu ienākumu līmenis, cik ir augsta reģistrācijas intensitāte Rīgas pašvaldībā, kur ir 99% no denacionalizēto namu īrniekiem, liek domāt, ka viņu nav vairāk kā 1500,” iepriekš skaidroja EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Viņš norādīja, ka patlaban aptuveni 1000 no šiem īrniekiem ir iestājušies rindā uz pašvaldības dzīvokli, bet aptuveni 300 no šī skaita vienlaikus ir pieteikušies arī uz atbrīvošanas pabalstu.
Atbrīvošanas pabalsts ir paredzēts 14 000 eiro apmērā pirmajam ģimenes loceklim un aptuveni 4000 eiro apmērā katram nākamajam ģimenes loceklim. Attiecīgi, šogad atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 3,5 miljoni eiro, bet, pieļaujot iespēju, ka tos pieprasīs visi denacionalizēto namu īrnieki, nākamajos divos gados varētu būt nepieciešami vēl septiņi miljoni eiro.
Atbrīvošanas pabalstus paredzēts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Savukārt denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība “Ausma” uzskata, ka likumprojekts satur prettiesiskus risinājumus, tam nav ekonomiskā pamatojuma par ietekmi uz valsts budžetu, nav noskaidrots pirmsreformas īrnieku skaits un nav atrisināts 1991.gada 30.oktobra Augstākās Padomes lēmums “Par kompensācijām”.
Ceturtdien valdībā atbalstītais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts vēl būs jāskata Saeimā.
