Visur Marģera Martinsona portreti 0
Marģers Martinsons savu 77. dzimšanas dienu līdz 16. jūlijam atzīmē galerijā “Istaba” ar fotoizstādi “Marģers ir visur”. Latvijā ir tikai viens cilvēks, kurš jau vairāk nekā divdesmit gadus ar kameru sastopams gandrīz visu izstāžu atklāšanās. Tas ir Marģers Martinsons, par kuru arī radies joks – “Marģers ir visur”. Pirmo reizi tieši mākslas galerijā atklāta viņa paša personālizstāde.
Izstādes ekspozīcija iekārtota netradicionāli, jo šoreiz darbi nav sakārtoti pie ierastās izstāžu sienas. Tikpat netradicionāli ir arī izstādītie portreti, kurus autora fotokamera saskatījusi visur – gan ūdenī, gan ugunī, gan piepēs, gan sūnās un mākoņos. “Tieši tikpat, cik nesaskatāms ir viņa acij ieraudzītais portrets, kaut kur uz koka vai kādos mākoņos, tikpat grūti būs šeit skatītājam atnākt un saredzēt, kur tad ir Marģera izstāde. Marģers man pats ierosināja šo domu un teica: man jau nevajag izstāžu sienu, es varu šeit pie griestiem mākoņus ielikt un varu uz grīdas piepes salikt,” atklāj galerijas “Istaba” pārstāve Linda Lūse.
Pats izstādes autors, rādot savus darbus, teic: “Pilnīgs portrets!” Viņš portretus ir pamanījis gan sēnē ar stilīgu cepuri, gan nozāģētā koka celmā. “Gribētu jautāt jums, kur paliek mūsu dvēseles? Es nezinu! Bet es esmu ieraudzījis. Man liekas, ka viņas kaut kur tā apvienojas un tad ir kaut kur sēnēs, kokos, debesīs un visur kur. Piemēram, ejot, sēnes vienkārši lasot – redzu, beka, bet beka skatās uz mani,” skaidro M. Martinsons.
Zīmīgs ir izstādes nosaukums “Marģers ir visur”, par ko L. Lūse teic: “Izstādes tēma – tas ir portrets. Portrets, ko Marģera kamera fiksējusi visur – sūnās, piepēs, arī eļļas pleķos, sniegā, mākoņos, priežu saknēs. Izstādes nosaukumam vēl viens iemesls ir fakts, ka jau 25 gadus Marģers Martinsons pats ir sastopams visur, ar savu kameru būdams klāt Latvijas kultūras dzīves notikumos un izstāžu atklāšanās. Es uzskatu, ka viņa klātbūtne pasākumos ir augstu novērtējams fakts, kā tāda veselu laikmetu raksturojoša zīme. Tā ka savu izstādi Marģers ir godam nopelnījis.”
Lai arī šī M. Martinsonam ir pirmā personālizstāde galerijā, viņš regulāri rīko personālizstādes, sasniedzot šajā jomā neticamu ražīgumu – pa pāris oriģinālām personālizstādēm atklājot teju ik mēnesi visdažādākajās vietās. Uzstādīt kādu Ginesa rekordu ir bijis pastāvīgs vilinājums M. Martinsona dzīvē un daiļradē.
Savu izvēli galerijā “Istaba” eksponēt portretus autors komentē: “Kā gan citādi!? Šī taču ir vieta, kur Teātra fotoateljē laikos tapuši fotoportreti 40 gadus pēc kārtas.”
Šajā izstādē apvienojas viņa vērīgums, skatoties dabā, ar dokumentalitāti. Skatoties viņa darbus, autors mudina cilvēkus vērīgāk ieskatīties dabā un apkārtnē.
