Prognozes 2017: Visu zemju populisti, savienojieties! 7
Ja aizvadītais gads mums kaut ko ir iemācījis, tad tā noteikti ir atziņa, ka politikā un dzīvē vispār neko nevar droši prognozēt. Tomēr “Mājas Viesis” riskē ielūkoties notikumos, ko mums piedāvās 2017. gads.
Antiņi pret divgalvaino Rīgas pūķi
Pāris gadus esam nodzīvojuši mierīgi bez vēlēšanām un referendumiem, bet nākamais ievadīs triecienciklu: vasarā ievēlēsim pašvaldības, 2018. gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, bet 2019. gadā balsosim par Eiropas Parlamenta deputātiem. Pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3. jūnijā, lielākā spriedze gaidāma galvaspilsētā Rīgā, jo “latviešu partijas” centīsies pielikt punktu Nila Ušakova un Andra Amerika saimniekošanai Rīgas domē. Tiesa gan, pagaidām vēl nav parādījies neviens reāls kandidāts, kurš būtu spējīgs atņemt varu Ušakovam (Rīgā viņš valda jau kopš 2009. gada). Pēc politologa Ivara Ījaba domām, Ušakovs gan nevar būt pilnīgi drošs par savu uzvaru. “Es teiktu, ka Ušakova izredzes saglabāt Rīgas mēra posteni ir 60 pret 40. Tie ne tuvu nav 100 procenti. Un aizvadītais gads ir pierādījis, ka politikā iespējami visādi brīnumi,” spriež Ījabs. Ušakova pretiniekiem atliek vien cerēt uz šādu brīnumu, bet “Saskaņa” tikmēr kaldina plānus pārņemt varu arī citās Latvijas lielākajās pilsētās, piemēram, Jelgavā un Daugavpilī, kur “melnais bruņinieks” Andrejs Elksniņš apņēmies izstumt no amata līdzšinējo pilsētas mēru Jāni Lāčplēsi.
Cietuma kandidāts Lembergs
Pavasarī apritēs desmit gadi, kopš Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs tika aizturēts uz šosejas un iesēdināts Matīsa cietumā. Apcietinājums gan nebija pārāk ilgs, un jau pēc dažiem mēnešiem Lembergs atkal bija uz brīvām kājām. Viņš vienmēr uzsvēris, ka varas iestādēm tā arī nav izdevies pierādīt viņa vainu nevienā nodarījumā. Rīgas apgabaltiesā jau kopš 2008. gada tiek izskatīta Lemberga krimināllieta, un nākamgad šis maratons beidzot varētu finišēt ar sprieduma nolasīšanu. Taču pat tad, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu, atgriešanās cietumā Lembergam vēl nedraudēs, jo digitālās televīzijas krimināllieta jau parādīja, ka pirmās instances spriedums ir tikai sākums jaunam tiesāšanās maratonam.
Populisma rēgs klīst pa Eiropu
Aizvadītā gada balsojumi Lielbritānijā un ASV apliecināja, ka esošā pasaules kārtība vēlētājiem nav pa prātam, un nākamgad līdzšinējo eliti gaida jauni pārbaudījumi. Nākamais bastions, pret ko būs vērsts populisma triecienvilnis, ir Francija, kur pavasarī gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna labprāt gribētu atkārtot Trampa panākumus, tomēr gaidāmās cīņas favorīts ir konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norāda, ka Francijā populismam nav tik labvēlīga augsne kā Lielbritānijā un ASV, kur ir lielāka plaisa starp bagāto un trūcīgo slāni. Rudenī savu “stabilitātes garanta” posteni centīsies nosargāt Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pretendēs jau uz ceturto termiņu valdības vadītājas amatā. Sprūds prognozē, ka Merkelei izdosies noturēt varas grožus savās rokās. “Vācijā viņai īsti nav konkurentu.”
Putins+Tramps=♥
Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās Kremlis uztvēra ar neslēptu sajūsmu, un Trampa lēmums uzticēt ASV ārlietu ministra amatu Krievijai draudzīgam naftas magnātam liecina, ka Maskavas eiforijai ir zināms pamats. Taču bijušais Latvijas ārlietu ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks prognozē, ka Trampa un Putina medusmēnesis nebūs ilgs, jo ASV un Krievija tomēr ir sāncenses un vilšanās gaidāma abās pusēs. “Privātā līmenī Tramps un Putins var atrast kopīgu valodu, taču jāņem vērā, ka abām valstīm ir atšķirīgas intereses. Krievijai ir vajadzīgs ārējā ienaidnieka tēls, un šo lomu tradicionāli pilda ASV,” spriež politologs Andris Sprūds. Arī pēc Pabrika domām, ASV un Krievijas tuvināšanās nav gaidāma. “Nedomāju, ka palielināsies militārie draudi mūsu reģionam. Drīzāk iespējamas provokācijas, mēģinājumi iejaukties mūsu iekšējās lietās. Taču mūsu robežas būs drošas,” uzskata Pabriks.
