Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāni šogad pelnījuši 0
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šogad septembra beigās gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2019.gada septembra beigās gada laikā bija robežās no 0,18% līdz 9,15%, aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, un kas strādā vairāk nekā gadu, ienesīgums bija no 3,63% līdz 7,9%, sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 2,08% līdz 6,46%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 2,98% līdz 6,87%.
No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, lielākais ienesīgums gada laikā bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Indexo izaugsme 47-57” – 9,15%, seko ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” aktīvais ieguldījumu plāns “INVL ekstra 47+”, kura ienesīgums bija 6,93%, un “SEB Wealth Management” pārvaldītais pensiju plāns “SEB aktīvais plāns”, kura ienesīgums bija 5,6%.
Savukārt mazākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “PNB Asset Management” (iepriekš “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”) pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Gauja” – 0,18%, seko “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kura ienesīgums bija 2,97%, un “ABLV Asset Management” pārvaldītais pensiju plāns “ABLV aktīvais ieguldījumu plāns”, kura ienesīgums bija 3,6%.
Populārākais aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”
Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, 2019.gada septembra beigās bija “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kuram bija 396 241 dalībnieks (2018.gada beigās – 415 378 dalībnieki). Otrs populārākais bija “SEB Wealth Management” pārvaldītais “SEB aktīvais plāns”, kuram pievienojušies 130 629 dalībnieki (135 908 dalībnieki), savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 122 207 dalībnieki (124 132 dalībnieki), bija “CBL Asset Management” pārvaldītais ieguldījumu plāns “CBL aktīvais ieguldījumu plāns”.
Vienlaikus no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, lielākais ienesīgums septembra beigās gada laikā bija “Indexo” pensiju plānam “Indexo jauda 16-50” – 7,9%, kamēr mazākais ienesīgums bija “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB dinamiskais plāns” – 3,63%.
Visvairāk dalībnieku no aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, septembra beigās bija “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB dinamiskais plāns” – 18 549 dalībnieki (2018.gada beigās – 12 655 dalībnieki), seko “Indexo” pensiju plāns “Indexo jauda 16-50” – 18 180 dalībnieku (11 394 dalībnieki) un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plāns “1990+” – 17 156 dalībnieki (7360 dalībnieki).
NO konservatīvajiem ieguldījumu plāniem ienesīgākais “CBL universālais ieguldījumu plāns”
No astoņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā bija “CBL Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “CBL universālais ieguldījumu plāns” – 6,87%, bet mazākais ienesīgums bija “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB Latvijas plāns” – 2,98%.
“Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldītais ieguldījumu plāns “Stabilitāte” joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns – tam septembra beigās bija pievienojušies 114 215 dalībnieki (2018.gada beigās – 118 182 dalībnieki).
Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā bija “INVL Asset Management” ieguldījumu plānam “INVL komforts 53+” – 6,46%, bet mazākais ienesīgums bija “PNB Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Venta”, kura ienesīgums bija 2,08%.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
