– Tiek norādīts, ka iedzīvotāju skaits sarūkot un līdz ar to vajagot arvien mazāk naudas… 19
– Bet sabiedrība taču noveco un tāpēc budžetu nedrīkst samazināt. Tiesa, pastāv jautājums, vai šis budžets tiek pareizi sadalīts, – varbūt par daudz tiek novirzīts privātajam sektoram un atņemts valsts sektoram?
– Ārstu smadzenes, par kurām Latvijā maksā ļoti maz, arvien vairāk tiek aizstātas ar datortomogrāfiem. Iepazīstoties ar statistiku, var uzzināt, ka Latvija ir 3. vietā pasaulē pēc datortomogrāfu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju, 4. vietā pēc izdarīto datortomogrāfiju skaita…
– Lai varētu interpretēt, ir jābūt ļoti precīzai kombinācijai starp ārsta smadzenēm un medicīnisko aparatūru. Tā ir vesela zinātne. Turklāt dažādu orgānu un patoloģiju gadījumā šie izmeklējumi atšķiras. Ja kādā veselības centrā vai lauku slimnīcā ir tikai viens radiologs, tad viņam ir ārkārtīgi grūti aptvert visu šo izmeklējumu spektru un sniegt kompetentu atbildi par pacienta veselības problēmām. No savas pieredzes varu pateikt, ka bieži vien mums nākas datortomogrāfiskos izmeklējumus atkārtot, jo iepriekšējais izmeklējums neatbilst tiem standartiem, pēc kuriem varētu noteikt pacienta ārstēšanas taktiku. Jāatzīst, ka ne vienmēr datortomogrāfiskie un citi diagnostiskie izmeklējumi tiek veikti kvalitatīvi un ar precīzu mērķi.
Valsts medicīnas iestādēs ārsti uzņemas pilnu atbildību par pacientu un dara visu, lai viņš izārstētos. Bet privātajās ārstniecības iestādēs tomēr pamatā ir ārstnieciskie pakalpojumi, starp kuriem nereti nav kopsakarību, kas ļautu izsekot pacienta veselībai. Pacients pēc dažādu ārstu norādījumiem kā mozaīku vāc izmeklējumus, kas nereti tiek apmaksāti no valsts naudas maka, bet ne vienmēr tie veikti mērķtiecīgi un tiek izmantoti pacienta ārstēšanā. Tur tad arī paliek daļa trūcīgā medicīnas budžeta līdzekļu.
– Ja runājam par medicīnas pakalpojuma kvalitāti, jūs taču redzat, kas notiek – grūtības noteikt diagnozes, pavirša attieksme pret pacientiem, saasinājies arī ārstu kvalifikācijas jautājums… Vai jums nešķiet, ka privātajā medicīnā, kur mediķiem tiek maksātas lielākas algas, attieksme pret pacientiem tomēr ir nopietnāka?
– Privātā medicīna neārstē cilvēkus ar smagām saslimšanām. Viņi izņem odziņas no tortes. Jāsaprot, ka medicīna nav vienkārša lieta, ka pacienta veselības stāvoklis var mainīties, tāpēc ne vienmēr ir iespējams uzreiz noteikt diagnozi. Piemēram, ja runājam par Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, tad jāteic, ka šai slimnīcai ir uzlikts ļoti liels darba apjoms – visi Latvijas bērni un pusaudži. Kad tiek skarta bērnu veselība, vienmēr būs saasināta uzmanība – jebkurš gadījums tiks apskatīts atšķirīgi nekā tad, ja tas būtu pieaugušam cilvēkam. Visbiežāk, piemēram, vēdera sāpju gadījumā nav jāveic operācija, bet nereti nepieciešama pacienta novērošana. Situācijā, kad nav resursu, lai to varētu izdarīt, ārstam nav citas iespējas, kā vien konstatēt pacienta veselības stāvokli attiecīgajā mirklī, izdarīt secinājumus, iespējams, kļūdainus, jo nav bijusi iespēja slimnieku pāris stundas vai diennakti novērot. Ārsts viņu palaiž mājās, un tad rodas domstarpības starp ārstiem un mazo pacientu vecākiem.
