“Pēkšņi kādam iešāvusies galvā gaiša doma – varbūt to visu “sačakarēt”?” – Uģis saskāries ar sarežģījumiem, mēģinot nosūtīt e-rēķinu 0
Mūsu valsts kļūst arvien digitāla, arī likumos tiek ietverti nosacījumi izmantot elektroniskos rēķinus, e-adreses utt., taču praksē ne vienmēr viss rit gludi. Apliecinājums tam ir arī Latvijas Rokmūzikas asociācijas vadītāja Uģa Higo Glāzīša pieredzes stāsts, ar ko viņš dalījies soctīklos.
Sapratis, ka rēķinus iestādēm tagad jāiesniedz caur e-adresi un xml formātos, viņš ķēries pie darba. Beigu beigās jau viss izdevies, tiesa gan, ne ar pirmo reizi, ne mierīgi un ne bez kreņķiem.
Uģis dalās ar pieredzēto!
“Līdz šim viss gāja ierastā kārtībā. Sadarbībai ir līgums, pēc notikuma rēķins, apmaksa un visi priecīgi.
Līgumus parakstām tagad ar elektriskajiem parakstiem, klātienē roku viens otram vairs nepaspiež un šampanieša korķu paukšķi pēc līguma parakstīšanas nav dzirdami un glāžu sķindēšana un prieks sejās izpaliek. Tas viss ir elektroniski vai ar eID vai emobil vai kāds nu kuram tas rīks. Skumji, bet attālināmies viens no otra.
Rēķinus arī izraksta grāmatvedības programmās un nosūta e-pastos. Vismaz līdz šim. Un nebija nekādas vainas. Viss strādāja. Visiem viss bija saprotams.
Bet te pēkšņi kādam iešāvusies galvā gaiša doma – varbūt to visu “sačakarēt”!!! un tad kāds birokrāts “ģēnijs” izdomāja e-adreses un elektroniskos rēķinus.
Vakar uzzināju, ka rēķinus tagad iestādēm jāiesniedz caur e-adresi un xml formātos, jo savādāk grāmatvedes tos nepieņem. Grāmatvedes tagad var savu svarīgumu izrādīt. Bet labi. Ja vajag , tad vajag. Domāju, kas tur. E-adrese ir un xml gan jau kaut kā dabūsim.
Ja esmu iekodies EDS sistēmā, e-Parakstos un EIS sistāmā un vēl citos e-murgos, ko izdomājuši mūsu birokrātisko iestāžu “itešņiki”, tad domāju, kas tur liels.
Bet neba tik vienkārši. Izrādās, ka man atkal no jauna tā e-adrese jāverificē, jāgaida kaut kādi kodi, jāreģistrē epasta adrese, tad pilnvarojumi, anulēšanas, pievienošanas un atvienošanas visādām man nesaprotamām lietām. Visu procesa laiku rāda, ka esot iekšēja kļūda.
Nesaprotu, kļūda iekšējā ir man vai tai ģeniālai sistēmai. Vakar nedaudz pirms pusnakts beidzot pierakstījos slavenajā e-adresē.
Piebildīšu, ka atkārtoti. Atradu interneta tīmeklī, ar trešo piegājienu, kur bez maksas var pārkonvertēt pdf formātā esošu rēķinu uz xml formātu. Bet tavu sāpi. Tā a-adrese nepieņem sūtīšanai xml formāta failus. Bet grāmatvedei vajag caur e-adresi tieši xml formātā citādi viņa liek mīksto uz mūsu rēķiniem.
Nu jau gandrīz vilkaču stundā man kolēģis zvana un saka, ka atradis, ka esot vēl tur podziņas un uzspiežot parādoties e-rēķina izveidošana. Sāku spaidīt un jā parādās kaut kas līdzīgs rēķinam. Bet tur jāvada visa rēķina informācija no jauna. Protams ne bez aizķeršanās. Pie kļūdas parādās ka, piemēram, precīzi nenocitēšu, b-54 kods neatbilst rindiņai B-279, un vajag labot B-762 un B-509 utt.
Tu lasi un pārņem izmisuma, bezspēcības sajūta un sāk parādīties naids pret šo visu un pret katru, kurš ir šīs sistēmas veidotājs.
Beigās bakstoties, mainot kaut ko vietām, labojot, pie rīta zvaigznes uzlekšanas, rēķins parādās, ka ir bez kļūdām un var nosūtīt. Es nemaz neizteikšos par tām e-adresēm. Kurš viņas tādas var atcerēties. _DEFAULT@458343403 Kas tas vispar par sviestu?
Tamdēļ esmu lepns, ka man sanāca, protams, paldies arī cīņu biedriem, kas nervozi, kopā ar mani besoties un gaisā raidot daudz sliktu vārdu un vēl sliktāku domu, tomēr tikām līdz galam. Viena debila lieta tām e-adresēm ir tā, ka nosūta kaut ko, un tas iekrīt tādā neziņā. Neviens neatbild, paldies, saņēmām, izskatīsim, atbildēsim. Nē nekā tāda nav. Nosūti kaut kādam “Default” un paliec neziņā. Bija taču gadījumi, kad par to, ka nestrādā e-adrese uzzini tikai no tiesu izpildītājiem ar milzīgu viņu pakalpojumu rēķinu.
Šajā gadījumā man atmiņā nāca gadījums, kad vienreiz ārzemēs vienā uzņēmumā viņi kaut ko printēja un printerī iesprūda papīrs. Lai mums parādītu, kādi viņi malači, viņi teica, lai mēs neuztraucamies, ir izsaukts serviss, kurš būs paris stundu laikā un salabos. Palūdzu atļauju paskatīties, kas par lietu. Izvilku to iesprūdušo papīrus, pārstartēju viņu printeri un tā elles mašīna aizgāja un varēja pabeigt materiālu printēšanu. Bet mani uzlūkoja, kā doktora grāda ieguvēju IT jomā, jo printeris viņiem skaitās arī ir pie augtākajām IT tehnoloģijām.
Tad es iedomājos, ja tādiem ārzemniekiem vajadzētu iebraukt šajās mūsu e-adresēs, EDSos un pārējos sviestos, viņiem ļoti palielinātos pašnāvību skaits iedzīvotāju vidū! Vai arī palielinātos neatjaunojami sadauzītu datortehniku īpatsvars atkritumu poligonos.
Man ir tikai viens jautājums. Ja mēs esam tik liela IT valsts. IT joma ir viena no lielākām eksporta jomām. Kamdēļ mēs paši priekš sevis visu tik ļoti sarežģījam. Kas ir tie cilvēki, kas izdomā visas šīs sistēmas?
Es saprotu, ka priekš IT programmētājiem tas viss ir vienkārši, bet parastajam mirstīgajam? Kaut vai – pieņemam rēķinus tikai xml formātā! kas tas tāds ir, kur tādu dabūt, priekš kam tas viss, kāda vaina bija iepriekšējiem formātiem. Daudziem jau ir problēmas ar Fida Vista formātu.
Kas ir tie trauksmes punkti, kas spiež veidot visas šīs e-adreses, rēķinus xml formātos? Ja kaut ko maina, tad maina lai kaut ko uzlabotu, bet šajā gadījumā – kas te tiek uzlabots? Kam tiek uzlabots? Es gribētu ieskatīties acīs tam cilvēkam, kurš šo ir izdomājis un tagad jūtas laimīgs.
Ja vēl kāds paskaidrotu, kam tas viss vajadzīgs, vēl varētu kādu loģiku visā šajā meklēt, bet izdomāt kaut ko tik sviestainu. Un ja vēl tas viss strādātu, bet nestrādā. Kamdēļ ik palaikam jāveido jauna tā e-adrese? es savu xml rēķinu aizsūtu kaut kādam default kodam un nesaņemu nekādu atgriezenisko saiti. Ir piegādāts adresātam, nav piegādāts. Kā es varu būt drošs, ka tas viss ir korekti un droši, ja pati sistēma gļuko un raustās un nestrādā?
Kāds var izskaidrot, kam tas viss bija vajadzīgs un aiz kam iepriekšējā sistēma nebija gana laba? Ko mēs kā sabiedrība iegūstam no šīm izmaiņām?”
