Kas traucēja 6
Latvijas lielākā graudkopju kooperatīva LPKS “Latraps” lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža teic, ka Latgalē, Vidzemē un Kurzemē šajā rudenī kults pat divas reizes vairāk, nekā ierasts citus gadus. “Kvalitāte graudiem bija nedaudz sliktāka nekā pērn. Olbaltumvielu daudzums nebija 14 – 16% intervālā kā pērn. Sliktāka kvalitāte uzreiz nozīmē par 30 – 40 eiro zemāku cenu, rēķinot par vienu tonnu,” skaidro L. Ruža. Viņa atzīst – patlaban Latvijas graudkopjiem, kopā ņemot, nav jaudīgajai kulšanas tehnikai atbilstošu glabāšanas un pirmapstrādes jaudu. “Šajā gadā vajadzēja pārvarēt ļoti sarežģītu brīdi, kad ne iekšzemē, ne arī ostās nebija kur likt kūlumu. Tikām galā,” tā L. Ruža.
“Latraps” pārstāve arī vērš uzmanību, ka pirmajos divos mēnešos pēc jaunās ražas nokulšanas uz kuģiem pārdošanai citās valstīs “Latraps” uzkrāva vairāk nekā 300 000 tonnu graudu – vairāk nekā pērn visa gada laikā. “Latraps” biedru Latvijā audzēto labību ved uz Alžīriju un Spāniju. Aptuveni viena piektā daļa no graudu kopievākuma paliek Latvijā. “Grūtību ar graudu pārdošanu citās valstīs nav. Ir ikdienas samezglojumi, vējš, lietus, kuģu kavēšanās,” teic Līga. Viņa piebilst – Latvijā graudkopji var celt gan vidējo ražību, gan arī kopražu. “Aizvien 0,3 līdz 0,5 miljoni hektāru zemju ir aizaugušas ar nezālēm. Daudzās ES valstīs nezina, kā audzēt vairāk graudu tāpēc, ka nav brīvu zemju. Selekcijas darbs notiek, tomēr rezultātus tik ātri iegūt nevar,” teic L. Ruža. Aizvadītā sezona kārtējo reizi parādīja, ka Latvijā nepietiek graudu glabātavu. Tās būtu jābūvē zemniekiem.
Izdevumi lielāki nekā ienākumi
“Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka mūsu valstī ir 23 253 graudkopības saimniecības. Pieņemot, ka vidējā graudu cena ir par pieciem eiro augstāka nekā pērn, proti, 153 eiro/t, no visas pārdotās ražas saimnieki saņems 397, 4 milj. eiro. Jāprecizē gan, ka daudzi saimnieki graudus audzē savu lopu barošanai, neliela daļa ražas, iespējams, vēl nav pārdota. Vai 397 miljoni eiro uz visām vairāk nekā 23 000 saimniecībām ir daudz? Jāvērtē noteikti ir saimniecību izdevumi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā veiktie aprēķini rāda, ka, piemēram, viena ha ziemas kviešu izaudzēšanai pērn vajadzēja 829,17 eiro. Tas nozīmē, ka ar 3,9 t/ha vidējo ražību un 170 eiro/t cenu būtu jācieš 166 eiro zaudējumi (valsts un ES subsīdijas nav ierēķinātas). Peļņu nesošas bija tās ziemas kviešu audzētāju saimniecības, kas kūla vismaz 5 t/ha. Pavisam ziemas kviešu audzētāju kopējiem tēriņiem, rēķinot pēc LLKC 2014. gada bruto seguma, būtu jābūt aptuveni 239,9 milj. eiro (precīzi pateikt nav iespējams tāpēc, ka ne visi saimnieki dod augiem ieteicamo daudzumu mēslojuma).
Vasaras kviešu audzētāju kopējiem tēriņiem būtu jābūt 85,4 milj. eiro, vasaras miežiem – 52,2 milj. eiro, auzām – 22,6 milj. eiro.
Saskaitot izdevumu un ienākumu skaitļus kopā, var pieņemt, ka visu saimniecību kopējie naudas izdevumi 400,1 milj. eiro nedaudz pārsniedz kopējos naudas ienākumus (397,4 milj. eiro, nerēķinot subsīdijas). Subsīdijas izvelk plusos. Un, jo augstāka raža no hektāra, jo lielāka peļņa. “Šogad rekordpeļņas nebūs,” atzīst “Latraps” ģenerāldirektors Valdis Ruža.
