Strēlnieks – visu laiku labākais. Pašlaik nepieejams 0
Jānis Strēlnieks vakar Kauņā guva piecus punktus pret “Žalgiri” un kļuva par visu laiku rezultatīvāko Latvijas basketbolistu ULEB Eirolīgas turnīrā. Labākais. Ne tikai gūtajos punktos, arī nospēlēto spēļu, rezultatīvu piespēļu un pārtvertu bumbu ailēs. Baumo, ka Jāni šoruden aicinājuši uz NBA, uz Sanantonio “Spurs”. Viņu savā komandā gribētu redzēt daudzi. Arī Latvijas izlase. Diemžēl, ar piebildi – “grūti pieejams”.
Pirms nepilnas nedēļas Jānis Blūms izglāba Latvijas basketbola izlasi no zaudējuma Slovēnijā, atstāja labas izredzes pirmo reizi vēsturē kvalificēties Pasaules kausa izcīņas finālturnīram un iespēju pacīnīties par nokļūšanu Tokijas olimpiādē.
Veselai mūsu paaudzei (arī – Strēlniekam) tā ir teju vienīgā iespēja piedalīties šādā turnīrā. Pastāvošā pasaules basketbola kārtība tagad ir tāda, ka mūsu labāko spēlētāju vienreizēju iespēju ir jāizšķir citiem. Vieni NBA, citi – Eirolīgā, taču FIBA stūrgalvīgā lēmuma dēļ mēs esam bez šiem spēlētājiem.
Pagājušās nedēļas spēles pret Melnkalni un Slovēniju apliecināja, ka bez saviem līderiem 25. februāra vakarā Podgoricā ir liela iespēja palikt ar garu degunu. Par to, vai izdosies kādu sarunāt, pašlaik nezina neviens.
“Pagaidām daudz runāt nav vērts. Skaidrs, ka centīsimies runāt ar visiem Eirolīgas spēlētājiem, viņu klubiem un pārstāvjiem. Skaidrs, ka jātur īkšķi, lai visi būtu veseli un labā sportiskā formā. Lai mums, treneriem, būtu grūti sastāvu izvēlēties, nevis vienkārši nokomplektēt,” sacījis izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars.
Godīgi sakot, tas, ko tagad jāpaveic Vecvagaram, diez vai uzskatāms par normālu trenera darbu. Skaidrs, ka mums ļoti, ļoti vajag palīgus ārējā līnijā. Ja izdotos sarunāt ar Pireju “Olympiacos” par Jāņa Strēlnieka un Jāņa Timmas ierašanos, tad iespējas uzvarēt Melnkalnē apmestu kūleni uz mūsu pusi. Kā to panākt?
Ar Rīgas balzamu, adītiem cimdiem un šprotu kastēm diez vai “Olympiacos” prezidentam būsim interesanti. Drīzāk ar faktu, ka pateicīgi un motivēti spēlētāji, kādi abi Jāņi noteikti būtu pēc uzvaras Melnkalnē, sezonas turpinājumā var dot lielāku efektu.
Varbūt var palīdzēt Bagatska zvans draugam, “Olympiacos” trenerim Deividam Blatam? Varbūt par Latviju nav aizmirsis Blata palīgs, kādreiz ar mūsu izlasi strādājušais Kestutis Kemzura?? Latvijas izlasei viens no būtiskākajiem lēmumiem tiks pieņemts nevis Rīgā, bet gan Pirejā.
Labā ziņa, ka ar “Olympiacos” šoruden bija cerīgas sarunas, taču jautājumu par Strēlnieka palīdzību iepriekšējās divās spēlēs atrisināja Jāņa savainojums. Ja atceramies, ka abi Jāņi tika palaisti uz izlasi pirms sezonas gatavošanas posmā, ir ticama iespēja, ka grieķi mūsējos varētu palaist arī uz izšķirošo spēli .
Jācer, ka Dairis Bertāns pēc spēles Ļubļanā nākamos mačus Milānā aizvadīs augstā līmeni un saņems vēl vienu “brīvlaišanu” arī februārī. Apņēmības pilns pats runāt un iesaistīt savu aģentu Stambulā ir Žanis Peiners. Februārī “Darušsafaka” komandai Eirolīgā jau būs maza sportiskā interese.
Faktiski – tā ir jau tagad. Kas zina – varbūt palaiž! Manuprāt, tieši šis kvartets Latvijas izlasei būtu visvajadzīgākais. Protams, noderētu arī Anžejs Pasečņiks un Rolands Šmits, taču spāņu klubi šajos jautājumos bijuši ļoti neelastīgi. Jānotiek brīnumam, lai Kanāriju salās vai Barselonā mūsējiem ieslēgtu zaļo gaismu.
LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps sola, ka tiks runāts ar visiem, un neslēpj, ka sarunas būs sarežģītas. Faktiski – tādas jau ir bijušas un pavisam reti atrisinājušās pozitīvi. Jo Pirejās, Barselonā, Stambulā un Kanāriju salās klubu menedžerus maz interesē Latvijas izlases vajadzības. Tur spēlētājiem maksā algu, komandas ir ierautas saspringtā spēļu kalendārā un tām ir vajadzīgi nenoguruši un veseli spēlētāji. Pašiem spēlētājiem lēkt uz ecēšām, varbūt pat konfliktēt ar klubu vadību? Var jau būt, ka kāds tā arī darīs, taču jāsaprot – spēlētāju karjera nav ilga un naudu maksā klubos. Lai cik liels būtu patriotisms…
Tikmēr izbrīnu rada Eiropas basketbola sabiedrības samierināšanās ar pastāvošo iekārtu. Ar vienu FIBA lēmumu izlasēm tiek nogriezti ap 200 kontinenta labākie spēlētāji. Absurds, par kuru katrā atsevišķā valstī vajadzētu brēkt un rīkot revolūciju FIBA gaiteņos.
Mainīt pastāvošo iekārtu, atgriežoties pie kvalifikācijas spēlēm vasarā, pavisam nesen aicinājuši Francijas basketbola zvaigzne Tonijs Pārkers un Lietuvas basketbola federācijas prezidents Arvīds Sabonis. Lai viņus sadzirdētu, ir jārīkojas pārējiem. LBS vadība šajā ziņā bijusi inerta, taču tieši mums vajadzētu bļaut visskaļāk.
Ja Eiropas basketbola vadošajām valstīm (tajā skaitā lietuviešiem) ir plašas rezerves un sportiskā ziņā to līdzdalība Pasaules kausa izcīņā ir maz apdraudēta, tad mazajiem (tādiem, kā mums, kā Slovēnija, Horvātija) katra spēlētāja izkrišana ir “būt vai nebūt” jautājums. Ja šī kārtība netiks mainīta, agri vai vēlu būsim cietēji. Par to nedrīkstam aizmirst arī tad, ja februārī varēsim pasūtīt biļetes uz Ķīnu.
