Runā krieviski, balso ukrainiski 14
“Es domāju: kāpēc gan lielākā daļa Latvijas krievu vai krieviski runājošo nevarētu būt Latvijas patrioti, kā tas ir Ukrainā?” jautā Zimons. Ne tautība, ne valoda noteikti nav tā robežšķirtne, kas šķir Donbasā karojošās puses, uzsver Zimons. Tā nešķēla sabiedrību arī Maidanā pirms vairāk nekā gada un nešķeļ arī šobrīd: “Priekšstats, ka uz valodas pamata varētu iedalīt, kurš ir pret Kijevu un kurš – par, ir aplams.” Pat Kijevā, uzsver Zimons, runā lielākoties krieviski, tomēr vēlēšanās “balso ukrainiski, un tā jau daudzus gadus”: “Krieviski runājošie Centrālukrainā un arī daudzviet austrumos ir Ukrainas patrioti. Tieši galēji labējos spēkos ir daudz krieviski runājošo, piemēram, “Pravij sektor”. “Pravij sektor” nāk no Dņepropetrovskas, no austrumiem. Tajā runā gandrīz tikai krieviski – ukraiņu viņu vidū ir ļoti maz, taču par spīti tam viņi ir pat ekstrēmi ukraiņu nacionālisti.”
Protams, starp latviešu un krievu valodu ir daudz lielāka plaisa: “Tomēr ir jāsaprot, arī mums Vācijā ir jāakceptē, ka mūsu nākotnes vācu sabiedrība nesastāvēs tikai no vāciski runājošajiem. Liela daļa būs imigranti un viņu pēcnācēji. Mēs no viņiem, protams, pieprasām, lai viņi mācītos vācu valodu. Bet mājās viņi nerunā vāciski. Mājās viņi runā turciski, horvātiski, itāliski… Bet ar to var sadzīvot! Un pat ļoti labi var dzīvot! Kāpēc latviešu sabiedrība nevarētu funkcionēt divās valodās un tomēr būt latviešu sabiedrība? Un, ja mēs paskatāmies racionāli, vai tiešām lielākā daļa krievu vai krieviski runājošo Latvijā gribētu dzīvot Krievijā? To es apšaubu. Es zinu, ka vismaz Igaunijā tas pavisam noteikti tā nav. Narvā ir 90 procenti krieviski runājošo, bet cilvēki nevēlas piederēt Ļeņingradas apgabalam. Tā nav nekāda paradīze.”
