Ar krieviem jāsadarbojas 14
Un kā NATO rīkosies tā saucamā hibrīdkara gadījumā? To ir vēl grūtāk paredzēt, atzīst Zimons: “Es domāju, Latvijas valdībai un Latvijas sabiedrībai vajadzētu rūpēties, lai iespējamība, ka notiek šāda veida konflikts, tiktu izslēgta. Es nevaru piedāvāt recepti, kā to izdarīt. Taču jānovērš situācija, ka krieviski runājošo minoritāte Latvijā kļūst par piekto kolonnu.” Ne tikai Latvijas valdībai, bet sabiedrībai kopumā, viņaprāt, vajadzētu censties jebkāda veida konfliktus “turēt kontrolē”. “Konflikti ir un būs. Bet svarīgi ir tos “apstrādāt”, ar tiem nodarboties. Proti, svarīgi, ka latviešu sabiedrība cenšas vismaz daļu no Latvijas krievvalodīgajiem pārvilkt savā pusē.” Krieviski runājošie, uzsver Zimons, nav nekāds bloks: “Starp krieviem ir dažādi politiskie strāvojumi. Ir tādi, ar kuriem var sadarboties, un ar tiem arī kopā jāstrādā. Radikāļi, ja tādi ir, jāizolē, bet ir pilnīgi skaidrs, ka radikāļi ir mazākums. Un man liekas, ka tas taču līdz šim ir diezgan labi izdevies, vai ne?”
Vēl pirms divdesmit gadiem viss bijis daudz smagāk nekā šodien, vērtē Zimons: “Tūliņ pēc valsts neatkarības atjaunošanas problēmas ar krieviski runājošajiem bija nesalīdzināmi sarežģītākas. Bija demonstrācijas, sadursmes. Daži tolaik pat pieļāva, ka var izcelties pilsoņu karš. Paldies Dievam, nekas tāds nenotika. Jaunā Latvijas sabiedrība visus šos gadus līdz pat šodienai ir bijusi spējīga problēmas risināt.”
Tomēr esot jāņem vērā, ka pirms divdesmit gadiem Krievija bija vāja: “Krievijas valdība jau tolaik mēdza runāt par “mūsu tautiešiem” Baltijā, kuri tiek diskriminēti, apspiesti. Bet Krievijas valsts ar to vēl nenodarbojās nopietni. Šodien ir citādi. Putins jūtas spēcīgs un daudz aktīvāks krievu minoritāšu instrumentalizēšanā un politizēšanā. No otras puses, Latvijas un Igaunijas valstis un sabiedrības ir nesalīdzināmi konsolidētākas nekā tolaik. Tām ir divdesmit gadu pieredze problēmu risināšanā, un, esmu pārliecināts, tās spēs arī turpmāk ar tām tikt galā.”
