Visu izšķirs ASV. Rietumeiropa sekos. Saruna ar vācu Austrumeiropas politikas pētnieku Gerhardu Zimonu 14
Tik bieži kā pēdējā gada laikā Austrumeiropas vēstures un politikas profesora Gerharda Zimona telefons nav zvanījis sen. Viņam lūdz intervijas Vācijas radiostaciju žurnālisti, aicina uz diskusijām televīzijās, viņa komentārus vēlas dzirdēt laikraksti. “Ko sagaidīt no Krievijas?”, “Kas patiesībā notiek Ukrainā?”, “Un ko mums no tā visa secināt?” jautā Zimonam. Vēl deviņdesmitajos gados vācu medijiem, meklējot Austrumeiropas un Krievijas politikas pārzinātājus, izvēle bija ļoti plaša. Līdz pat Padomju Savienības sabrukumam Austrumeiropa bija ļoti iecienīts pētniecības virziens Rietumvācijā, ar to nodarbojās neskaitāmas augstskolas. Toskait arī Austrumeiropas pētniecības institūts Ķelnē, viens no lielākajiem šāda veida institūtiem Vācijā, kura zinātniskais direktors bija Zimons. Tas atradās Aizsardzības ministrijas pārraudzībā un deva padomus Vācijas valdībai Bonnā. Taču šodien tādi Austrumeiropas speciālisti kā Zimons Vācijā kļuvuši par retumu. Pēc aukstā kara beigām Austrumeiropas pētniecība strauji zaudēja pievilcību, institūti viens pēc otra tika slēgti, toskait arī Zimona vadītais. Tas atspēlējas šodien. Kopš saasinājusies situācija Ukrainā, izrādījies: ne tikai vācu medijos, bet arī starp politiķu padomdevējiem trūkst Krievijas un citu postpadomju valstu pazinēju. Tādēļ apsveicams ir valdības lēmums šogad dibināt jaunu Krievijas un Austrumeiropas institūtu Berlīnē, uzskata Zimons.
Viedokļu sadursmes par Ukrainu
Noskaņojums Vācijā saistībā ar notikumiem Ukrainā ir ļoti dažāds, stāsta Zimons: “Viena daļa Vācijas mediju pauž dziļi saprotošu attieksmi pret Krieviju. No otras puses, ir arī daudz kritikas un distancētas attieksmes. Ja jūs paņemsiet, piemēram, “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, labāko Vācijas laikrakstu, kam tiek piedēvēta arī vadošā laikraksta funkcija, jūs tur redzēsiet masīvu Putina Krievijas kritiku.” Vienlaikus ir TV kanāli, kas, viņaprāt, ziņo pārlieku nekritiski: “Mums ik pa laikam ir arī viedokļu sadursmes. Nesen vairāki pazīstami politikas veterāni izplatīja atklātu vēstuli, kurā aicināja uz Krievijas sapratni. Aicinājumam bija ap sešdesmit parakstītāju, toskait pazīstamais filmu režisors Vims Venders un ekspolitiķis Valters Štucle. Viņi paziņoja, ka pie konflikta Ukrainā nav pareizi vainot Krieviju, bet gan jāvaino Rietumi, NATO un Eiropas Savienība.” Iebilstot šai vēstulei, parādījās arī pretēja rezolūcija, kurā tā saucamie “Krievijas sapratēji” tika kritizēti. “Tur tika uzsvērts, ka saprast Krieviju aicina tādi ļaudis, kam nav lielas jausmas par patiesajām norisēm Ukrainā. Šai rezolūcijai bija ap tūkstoš parakstu, manis paša parakstu ieskaitot,” saka Zimons.
Tā dēvētā Minskas vienošanās, uzskata Zimons, noteikti ir, Vācijas kancleres Angelas Merkeles vārdiem runājot, “cerību stariņš“. Tomēr nekas vairāk. Gaidīt lielas pārmaiņas Donbasā no tās parakstīšanas neesot pamata: “Miers Donbasā noteikti drīzumā nav gaidāms.”
