Visu dienu sajūta, ka nāk miegs… Tas var liecināt par veselības problēmām! 0
Zvana modinātājs, bet tik grūti pamosties un izrauties no miega skavām. Arī pēc brokastīm un tases kafijas nekas vēl nav beidzies, un velk uz snaudu visas dienas garumā. Kas vainīgs – aukstums un tumsa aiz loga, caurs miegs naktī, nogurums, bet varbūt kaut kas tomēr nav kārtībā ar veselību?
Ik pa brīdim uznāk snaudiens
Cik daudz gulēt ir normāli, lai dienā nejustos miegains? Tas atkarīgs no vecuma, piemēram, viena divu gadu vecumā bērniem rekomendē miegā pavadīt 11–14 stundas, pusaudžiem 8–10, pieaugušajiem 7–9, bet senioriem 7–8 stundas. Protams, optimālais miegā pavadītais laiks nav iecirsts akmenī, taču retam pieaugušajam pietiks ar piecām miegā pavadītām stundām, tāpat arī 12 stundu ilgu gulēšanu nez vai var uztvert kā normu.
“Pārmērīgu nogurumu raksturo nogurdinātība dienas laikā, fiziskās un mentālās enerģijas trūkums, grūtības iemigt, savukārt miegainību – grūtības palikt nomodā, pastiprināta tieksme iemigt un nekontrolēta iesnaušanās. Nodalīt vienu no otra nav viegli.
Diezgan bieži gadās, ka cilvēkam vienlaikus ir gan nogurums, gan miegainība, turklāt viens var pastiprināt otru,”
uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe Madara Mičule.
Ja cilvēku visu dienu pavada nekontrolējamas vai grūti kontrolējamas iemigšanas vai mikromiega epizodes, no rītiem jācīnās ar lielu miega inerci, lai gan nakts miegā pavadītas desmit vai vairāk stundu, pilnīgi iespējams, ka viņš cieš no hipersomnolences jeb pārmērīgas miegainības.
Neiroloģe teic, ka to var izraisīt gan miega slimības, tādas kā obstruktīvā un centrālā miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms, diennakts ritma traucējumi, gan neiroloģiskas saslimšanas, tostarp neirodeģeneratīvas slimības, multiplā skleroze, gan arī aptaukošanās, hipotireodisms, depresija, trauksme, alkohola un dažu medikamentu lietošana.
Ja nu nopietna kaite?
Viena no nopietnākajām slimībām, kas saistīta ar pārmērīgu miegainību, ir obstruktīva miega apnoja (OMA). Tas ir visizplatītākais elpošanas traucējums miegā, kas divas trīs reizes biežāk skar vīriešus, īpaši pēc 50–60 gadu vecuma. Slimības attīstību veicina aptaukošanās, alkohola lietošana un smēķēšana, anatomiskas īpatnības, iedzimtība.
Apnoja ir stāvoklis, kad periodiski uz īsu laiku notiek augšējo elpceļu noslēgšanās un elpošanas pilnīga vai daļēja apstāšanās vismaz uz 10 sekundēm, kas atkārtojas vairākas reizes naktī.
Šajā laikā gaisa plūsma samazinās par 20–80% un sarūk asiņu apgāde ar skābekli. Papildus miegainībai par obstruktīvo miega apnoju var liecināt krākšana, niktūrija, galvassāpes no rītiem, nogurums, grūtības koncentrēties, bet biežākās komplikācijas – sirds un asinsvadu slimības, augsts insulta, infarkta un dažādu negadījumu risks, piemēram, vadot auto.
“Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kam raksturīga miegainība, katapleksija, miega paralīze, halucinācijas. Katapleksija ir pēkšņs, pārejošs muskuļu tonusa zudums, ko izraisa emocijas, visbiežāk pozitīvas, un kas ilgst no dažām sekundēm līdz pat piecām minūtēm, turklāt šajā laikā apziņa saglabājas. Nav obligāti jānokrīt, pacienti stāsta, ka viņi smejoties, viņiem sāk ļodzīties ceļi, rokas kļūst “mīkstas”. Turklāt katapleksija var parādīties vairākus mēnešus vai gadus pēc miegainības, retos gadījumos – otrādi,” stāsta Madara Mičule, piebilstot, ka slimība var noritēt arī bez katapleksijas. Tad izteikts nogurums, miegainība ilgstoši var būt vienīgā narkolepsijas pazīme. Apkārtējie nereti domā, ka pusaudzis ir slinks, neieinteresēts mācībās, jo var aizmigt jebkurā vietā un laikā, turklāt ne tikai mācību stundā, bet ēdot vai sarunājoties ar draugiem.
Lai cik stundas būtu gulētas iepriekšējā naktī, visu dienu ir sajūta, ka nāk miegs.
Slimojot ar narkolepsiju, pacientiem var būt nekontrolējamas iemigšanas epizodes vairākas reizes dienā – gan no mikromiega, kad viņš atslēdzas uz dažām sekundēm, gan iesnaušanās 10–20 minūšu garumā. Paralēli jūtams enerģijas trūkums, nogurums, samazinās koncentrēšanās spējas.
Miega izmeklējumi
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre, miega speciāliste Marta Celmiņa stāsta, ka daudz informācijas ārstam sniedz saruna ar pacientu, miega dienasgrāmatas aizpildīšana. Ar speciālu testa palīdzību iespējams izvērtēt obstruktīvās miega apnojas risku, bet Epvortas miegainības skala palīdz novērtēt dienas miegainību pēdējā mēneša laikā, tostarp risku iemigt ikdienišķās situācijās, piemēram, ēdot vai lasot, sarunājoties. Saskaitot punktus, tiek iegūts miegainības indekss.
Padziļinātus miega izmeklējumus veic gadījumos, kad ārstam rodas pamatotas aizdomas, ka miegainības iemesls varētu būt kāda saslimšana.
Poligrāfija ir miega izmeklējums, lai diagnosticētu elpošanas traucējumus miegā visas nakts garumā.
“Zem deguna novietotais sensors mēra gan gaisa plūsmu, gan temperatūru, lai pārliecinātos, vai elpošana notiek caur degunu un muti. Ap krūtīm apliktās jostas ļauj novērtēt elpošanas muskuļu darbību. Izmeklējuma laikā tiek veikta elektrokardiogrāfija, pacienta pirkstam pievienotais oksimetrs seko līdzi skābekļa saturācijai, citi aparāti reģistrē ķermeņa pozu, krākšanu,” ārste apraksta izmeklējuma norisi.
Polisomnogrāfija ir diagnostikas metode, kas ar dažādu sensoru palīdzību visas nakts garumā ļauj reģistrēt virkni organisma funkciju: smadzeņu darbību, acu kustības, elpošanu, sirdsdarbību, ķermeņa pozīciju, zoda un kāju muskuļu darbību, skābekļa un nepieciešamības gadījumā arī ogļskābās gāzes līmeni asinīs. Savukārt transkutāno kapnogrāfiju veic, lai izvērtētu elpošanas funkciju miegā un agrīnā stadijā noteiktu elpošanas mazspēju.
Miegainības diferenciāldiagnostikai tiek veikts multiplais miega latentuma (nomodā palikšanas) tests.
Tā ir diagnostikas metode, kuru izmanto, ja ir aizdomas par narkolepsiju vai kādu citu hipersomniju (pārmērīgu miegainību). Izmeklējums notiek nākamajā dienā pēc polisomnogrāfijas, nenoņemot sensorus, un sastāv no četriem vai pieciem 20 minūšu ilgiem aizmigšanas mēģinājumiem. “Pusotru stundu pēc pamošanās pacientu lūdz apgulties gultā un iemigt. Pēc 20 minūtēm pacientu modina un turpmāko pusotru stundu viņš var darīt, ko grib, – lasīt, darboties ar viedierīcēm, pēc tam viņu atkal palūdz iemigt. Izmeklējuma mērķis ir pārbaudīt, vai pacients patiešām iemigs vai ne,” saka Marta Celmiņa.
Mūsdienās miega kvalitātes noteikšanai izmanto arī aktigrāfijas metodi – atpūtas un aktivitātes cikla mērīšanu ilgākā laika posmā, izmantojot ap plaukstas locītavu nēsājamu mēraparātu, lai, piemēram, atklātu diennakts ritma traucējumus. Savukārt “WatchPAT” – diagnostikas ierīce, kas atgādina rokaspulksteni ar pirkstam pievienotu sensoru, – mājas apstākļos aprēķina miega apnojas indeksu.
