Visticamāk, Ukrainu gaida ultimāts – parakstīt mieru, ko starpnieka lomā panācis Tramps un diktējis Putins, vai… 0
Vienas nedēļas laikā ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsācis tirdzniecības karu, izraisījis Volstrītas krahu un atvēris ceļu globālai recesijai. Šo notikumu dēļ, kā vēsta izdevums “The Telegraph“, ir viegli aizmirst, ka Tramps cer, ka viņa prezidentūru atcerēsies arī pēc kā cita, piemēram, par kara izbeigšanu Ukrainā.
Tikmēr vēl kāds arī sapņo par savu vietu vēsturē, pārzīmējot Eiropas karti, raksta izdevums, norādot uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Izdevums uzsver, ka, cenšoties pakļaut Ukrainu, Putins ir izmantojis visu Krievijas arsenālu, izņemot kodolieročus.
“Ukraina joprojām nav sakauta — bet cik ilgi šī apbrīnojamā pretestība var turpināties?” retoriski jautā The Telegraph.
Izdevuma žurnālisti norāda, ka saskaņā ar Kremļa propagandu, kuru, šķiet, daļēji ir pieņēmis arī Baltais nams, Krievijai ir pārsvars Ukrainā. Lai atjaunotu PSRS, Putins izmanto divus ieročus: militāro āmuru un ekonomisko sirpi.
Kamēr Ukrainas karaspēks cieš no militāriem triecieniem, Putins cer, ka inflācija, IKP kritums un dzīves līmeņa samazināšanās Ukrainā piespiedīs Kijivu lūgt mieru, raksta izdevums. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atsakās parakstīt atteikšanos no valsts ekonomiskā suverenitātes apmaiņā pret neskaidriem Vašingtonas solījumiem.
“Kamēr Zelenskis paliks pie varas Kijivā, Ukraina nepadosies ne Maskavai, ne Vašingtonai,” secina izdevums.
Putins, savukārt, cer, ka varēs izmantot Trampa vajadzību pēc starptautiskas atzinības, lai panāktu uzvaru ar diplomātiskiem līdzekļiem, jo uz kaujaslauka viņš to panākt nespēj.
Tā dēvētās “miera” sarunas, kas jau vairākas nedēļas norit Saūda Arābijā, Kremlī tiek uztvertas kā dūmu aizsegs, nevis nopietna diplomātija. Ukraiņi un krievi pat nerunā savā starpā tieši, bet tikai ar starpnieku, galvenokārt amerikāņu, palīdzību. “Tas ļauj ASV delegācijai ne tikai kontrolēt informācijas plūsmu, bet arī iznākumu Maskavas labā,” uzsver izdevums.
“Ilūzija par pamieru vēl nav materializējusies, jo Ukrainai un Krievijai tas nozīmē divas dažādas lietas. Kamēr Zelenskis redz tajā beznosacījumu kara darbības pārtraukšanu kā priekšnoteikumu miera sarunām, Putins pieprasa arvien garāku piekāpšanās sarakstu apmaiņā pret pamieru,” raksta izdevums.
No otras puses, ukraiņiem ir nogurums no kara, taču nav nekādu pazīmju par politisku pretreakciju pret Zelenski. “Ja kas, viņa varoņa statuss tikai nostiprinājies draudu atmosfērā, kurā Trampam patīk darboties,” piebilst žurnālisti.
Militārajā ziņā, kā atgādina izdevums, Ukrainai nav pārsvara (tai ir ap 900 tūkstošiem karavīru pret 1,3 miljoniem Krievijā). Krievijai ir desmitkārtīgs pārsvars aviācijā un artilērijā, pieckārtīgs pārsvars tankos, un vēl lielāks — raķetēs un reaktīvajā bruņojumā. Taču dronu karā pārsvars ir mazāks, un tieši bezpilota lidaparāti, nevis klasiskie ieroči, rada ap 70% zaudējumu kaujaslaukā.
Krievija masveidā izmanto “šahedus”, lai apspiestu Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Nav nejaušība, ka uzbrukumi ar droniem Ukrainas pilsētām strauji pieauga kopš februāra, kad sākās sarunas par pamieru. Tomēr ukraiņi turas. Galu galā, viņi aizstāv savu dzimteni. Līdz šim Ukrainas kareivju apņēmība ir kompensējusi Krievijas pārspēku.
Taču bez pietiekamiem munīcijas krājumiem pat vislielākā drosme nevar glābt valsti. Tramps to zina.
“Uz ko tad cer Tramps?” vaicā izdevums. “Vai aiz viņa tuvošanās ar Putinu slēpjas kāds šausminošs stratēģisks darījums?” viņi turpina.
“Visticamāk, Ukraina nonāks ultimāta priekšā: vai nu parakstīt mieru, ko starpnieka lomā panācis Tramps un diktējis Putins, vai arī uz visiem laikiem zaudēt ASV izlūkošanas un loģistikas atbalstu,” secina žurnālisti.
