Visticamāk, pēc 1. septembra par elektrību maksāsim vairāk 0
Šonedēļ Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu izskanēja viedoklis, ka rudenī iespējams elektrības cenu pieaugums.
Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands norādīja, ka ministrija neparedz elektroenerģijas tarifu palielināšanos tirgus atvēršanas dēļ, jo pērn tika atvērts tirgus uzņēmumiem un cenu pieaugums netika novērots. Arī pašreizējā elektroenerģijas tirgus cena, kas ir iekļauta regulētajā tarifā, ir līdzīga tirgus cenai “Nord Pool” biržā. Kā vienu no iespējamajiem cenas pieauguma iemesliem D. Merirands minēja obligāto iepirkuma komponentu (OIK) – no zaļās enerģijas un koģenerācijas stacijām, kas pieaugs neatkarīgi no tirgus atvēršanas.
Savukārt informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, kurš ir viens no AS “Latvenergo” tarifu apstrīdētājiem, uzsvēra, ka elektrības rēķini rudenī būs ievērojami lielāki, tādējādi pārsteidzot un pat šokējot iedzīvotājus.
Kā argumentu cenu pieaugumam viņš minēja, ka pašreiz regulētajā tarifā OIK ir 1,17 santīmi par kilovatstundu (kWh), taču tiek prognozēts, ka no 1. aprīļa tas pieaugs līdz 1,89 santīmiem par kWh. Elektrības tarifa gala maksājumā tirgus cenas īpatsvars ir tikai 15 – 20%, bet pārējās izmaksas veido sadales tarifi, tirdzniecības pakalpojumi, OIK un nodoklis.
Tirgus atvēršana paredz, ka iedzīvotājiem, izvērtējot un salīdzinot pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus, būs iespēja izvēlēties sev atbilstošāko elektroenerģijas piegādātāju. Mājsaimniecībām, kurām nebūs līguma ar elektroenerģijas tirgotāju, piegādi nodrošinās tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem. Šai cenai uz līguma slēgšanas periodu būs jābūt vienkāršai, skaidri noteiktai, nemainīgai un bez slēptām izmaksām.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) Eiropas Konsultatīvās grupas pārstāve Baiba Miltoviča pastāstīja, ka, konsultējoties ar citām Eiropas valstīm, kurās ir ieviests brīvais tirgus elektroapgādē, ir ieskicētas iespējamās problēmas, ar kurām rudenī būs jāsaskaras arī Latvijas iedzīvotājiem.
Viena no tām paredz, ka liberalizācijas ietekmē varētu paaugstināties elektrības cenas, kā tas notika Igaunijā, kur pieaugums bija par 20%. Tāpat reizēm ir sarežģījumi ar pārslēgšanos no viena piegādātāja pie otra, ņemot vērā iepriekšējos līguma nosacījumus. Neskaidrības sagādājot arī elektrības rēķini, kuros ir minētas neskaitāmas pozīcijas un termini, kas ierindas iedzīvotājam nav saprotami.
D. Merirands gan oponēja, ka elektrības cenas pieaugums Igaunijā bija vērojams nevis tirgus atvēršanas dēļ, bet gan OIK pieauguma dēļ, jo iepriekš tas ticis turēts zemāks.
Domājot par iespējamo izdevumu palielināšanos rudenī, diskusijas dalībnieki runāja arī par universālā pakalpojuma sistēmas ieviešanu. Pērn Saeimā asociācija iesniedza savu likumprojektu par universālo pakalpojumu, taču pēc sarunām tajā I. Poikānam radies iespaids, ka “slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās”, jo nevienam neesot intereses kaut ko darīt. Taču rīcības plānam, kā palīdzēt cilvēkiem, ir jābūt gatavam jau tagad, nevis rudenī pēc pilnīgas tirgus atvēršanas.
Savukārt D. Merirands paskaidroja, ka Eiropas Savienības direktīvas izpratnē universālais pakalpojums paredz iespēju iegādāties elektrību ar saprātīgiem, viegli un skaidri saprotamiem nosacījumiem, un tajā nerunā par sociālā atbalsta sniegšanu. Taču viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) ir dots uzdevums domāt par iespējamajiem pasākumiem un palīdzības sniegšanu tām iedzīvotāju grupām, kurām būs problēmas ar rēķinu apmaksu.
