Visticamāk, AT Senāts atcels “Palink” maksātnespēju 0
Visticamāk, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sēdē rīt, 7.martā, tiks atcelta “Iki” un “Cento” veikalu operatora SIA “Palink” pirmās instances tiesas pasludinātā maksātnespēja un nosūtīta lieta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja bijusī uzņēmuma maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa.
Vienlaikus viņa piebilda – ja maksātnespējas lēmums tiktu saglabāts spēkā, uzņēmums “viennozīmīgi ietu uz ārpustiesas aizsardzības procesu (ĀTAP)”.
Viņa akcentēja, ka “Palink” piegādātāji, visticamāk, piekristu ĀTAP procedūrai, jo nav ieinteresēti sadarbības pārtraukšanā, par ko liecinot arī tas, ka piegādes turpinoties vēl arvien.
Rozmisa arī atzina – ja “Palink” mātesuzņēmums “UAB Palink” kapitalizētu investīciju parādu, kas, pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ir aptuveni 25 miljoni latu, kompānija teorētiski būtu maksātspējīga. Taču viņa uzsvēra, ka “UAB Palink” šo procedūru nepieciešamības gadījumā var veikt arī ĀTAP gaitā, turklāt “Palink” īpašnieki apsolījuši, ka strādās pie ĀTAP plāna.
“Visvairāk būs atkarīgs no mātesuzņēmuma, jo tas solījis norēķināties ar visiem kreditoriem jau pēc 7.marta,” skaidroja administratore.
Pēc Rozmisas teiktā, pasludinot maksātnespēju šā gada janvārī, viņa varēja pieņemt lēmumu par “Palink” darbības apturēšanu, kas tālāk novestu pie tā, ka aktīvi būtu jāpārdod, par to saņemot 10% atlīdzību, taču viņa jau pirmajā dienā izlēmusi turpināt saimniecisko darbību pilnā apmērā.
“Diemžēl visām manām darbībām bija pretdarbības,” sašutumu pauda Rozmisa, piebilstot, ka ilgstoši netika sniegtas nepieciešamās finanšu atskaites.
Administratore paguvusi pārņemt un inventarizēt dokumentus, ir veikta finanšu analīze, atzinums, veikta pamatlīdzekļu uzskaite birojā, kā arī atgūta daļa no debitoru parādiem un izvērtētas kreditoru prasības, taču nav paspēts novērtēt “Palink” mantu un izvērtēt visus kreditoru prasījumus.
Kliedzoši nesaimnieciskuma gadījumi uzņēmuma noslēgtajos līgumos nav konstatēti, izņemot amatu apraksta iztrūkumu darba līgumos, kā arī nekārtību nomenklatūrā.
Taču Rozmisu pārsteigusi “Palink” nevēlēšanās sadarboties un viņas publiskā zākāšana medijos, ar ko viņa saskārusies pirmo reizi savas prakses laikā – pat pēc tam, kad maksimāli ātri izmaksātas darbinieku algas un veikti komunālie maksājumi pat par 2011.gada decembri. “Vai kāds var iedomāties, cik liels būtu skandāls, ja 1200 darbinieku izietu streikā par neapmaksātām algām?” retoriski vaicāja Rozmisa.
Tāpat viņa pauda sašutumu, ka neviena no valsts institūcijām, izvērtējot maksātnespējas lietu, neesot prasījusi administratores viedokli.
Vienlaikus Rozmisa sajutusi spiedienu no valsts puses – gan Maksātnespējas administrācijas, gan Tieslietu ministrijas. Tās pretēji likumam neesot nodrošinājušas maksātnespējas administratora darbības neatkarīgumu, un nav arī sekojusi reakcija klaji pretlikumīgajai “UAB Palink” lielākā īpašnieka Vācijas “Rewe group” prasībai Rozmisas darbības novērot uzņēmuma ieceltam auditoram.
Uzņēmumu reģistrs arī neesot saskatījis pretrunas, pirmo reizi steidzamības kārtā dienas laikā pieņemot lēmumu par valdes pilnvaru termiņa atjaunošanu, lai gan izdarījis piezīmi, ka valdes locekļa Marsela Harasti pilnvaru termiņš jau beidzies 2011.gada 19.decembrī. 22.februārī tika pieņemts otrs lēmums, jo steidzīgi tika iesniegts dalībnieku lēmums un tika atjaunotas “Palink” valdes locekļa Harasti pilnvaras.
“Minētos lēmumus pārsūdzēju – diemžēl pat ar lūgumu, lai Uzņēmumu reģistrs tos izskata steidzamības kārtā, tas tikšot izskatīts tikai 7.martā,” stāstīja Rozmisa.
Tas, ka divas nedēļas līdz maksātnespējas pasludināšanai un vairākas dienas pēc tās kompānija strādāja bez vadības, jo nevienam nebija pārstāvības tiesību, nevienu neuztraucot. Taču paliekot jautājums, no kā prasīs atbildību par šajā laika posmā pieņemtajiem lēmumiem.
“Augstākajā tiesā, prokuratūrā “Palink” gadījums tiek skatīts ārpus rindas. Maksātnespējas administratora darbības apturēšana tiek vieglu roku tulkota kā procesa izbeigšana. “Palink” gaužas par slikto Maksātnespējas likumu, bet algo juristus, kuri piedalījušies to izstrādē, un tas vēl nav viss. Man nav pārliecības, vai valsts līmenī ir sapratne, ar ko šis gadījums var beigties,” klāstīja Rozmisa.
Komentējot “strīdus ābolu” – būvdarbu apmaksu firmai “Landekss”, Rozmisa norādīja, ka ļoti daudzām būvdarbu formām bijis akcepts vai nu no paša “Palink”, vai tā pieaicinātajiem ekspertiem.
Kā ziņots, Rozmisa vērsīsies tiesā ar iesniegumu pret “Palink” par goda un cieņas aizskaršanu, kas saistīts ar “Palink” daudzkārtējiem apgalvojumiem, tostarp publiskiem, par it kā nelikumīgām administratora darbībām “Palink” maksātnespējas procesā.
“Palink” iesniedzis sūdzību valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” par Rozmisas darbībām “Palink” maksātnespējas procesā, pārkāpjot savas pilnvaras.
Savukārt Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācija norādījusi, ka Rozmisas darbība “Palink” maksātnespējas procesā atbilst likuma prasībām.
“Palink” maksātnespējas sprieduma izpilde apturēta līdz Senāta lēmumam. Lietu AT Senāta Civillietu departamenta sēdē skatīs 7.martā plkst.13.45.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa “Palink” maksātnespējas lietu ierosināja pēc privātpersonas Sergeja Guščina pieteikuma. Viņš cesijas ceļā ieguvis no starp “Landekss” un “Palink” 2008.gada 18.septembrī noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret “Palink” par it kā veikto būvdarbu apmaksu. Par maksātnespējas administratori tika iecelta Gundega Rozmisa.
Pērn “Palink” strādājis ar 105,6 miljonu eiro (73,92 miljonu latu) apgrozījumu salīdzinājumā ar 104,8 miljonu eiro (73,36 miljonu latu) apgrozījumu 2010.gadā.
