Kādā no “Facebook” gatavošanās grupām pamanīju kāda kunga pārsteiguma pilno ierakstu par to, kā veikalā gadījies iegādāties olas, bet mājās, vienu no tām pārsitot, olai bijis tikai dzeltenums. Šķita interesanti uzzināt, vai tiešām tā var gadīties.
Kungs raksta: “Pārsitu olu, bet dzeltenuma nebija. Termiņš labs, iepakojuma labs, ola nav sabojājusies, bet šāds pārsteigums pirmo reizi. Kur likt un ko darīt nevienam nejautāju. Izlēju izlietnē. Ne velti pavāri iesaka katru olu no sākuma sist atsevišķā bļodā!”
LA.LV sazinājās ar uzņēmumu “Balticovo”, lai uzzinātu, vai tiešām iespējams, ka olai ir tikai baltums un par ko tas liecina. Vai šādu olu var ēst? Pie “Facebook” ieraksta cilvēki arī izteikuši minējumu, ka varbūt šādai vistiņai tuvumā nav bijis gailis. Noskaidrojam!
“Balticovo” komunikāciju nodaļas darbinieki nomierina. Viss ir kārtībā: “Sāksim laikam ar to, ka lai vista izdētu olu (arī ar dzeltenumu), gailis nav nepieciešams. Pie mums fabrikā gaiļu nav. Gaiļu klātbūtne ir nepieciešama, lai apaugļotu vistiņas un lai olās pēc tam varētu rasties dzīvība. Ola bez dzeltenuma ir ārkārtīgi liels retums, taču tā var gadīties. Varbūtība ir aptuveni 1:100000, ja ne vēl retāk.”
Lai labāk izprastu, kā šāda situācija var rasties, jāsaprot olas veidošanās stāsts: “Olu dzeltenums veidojas folikulā no uzņemtajām barības vielām (proteīns, tauki un ūdens), kurš izveidojies atdalās un nonāk olvadā un tad pakāpeniski “ieritinās” olbaltumā.
Olbaltums apkārt dzeltenumam veidojas aptuveni 3 stundas. Pēc tam aptuveni stundas laikā izveidojas iekšējā un ārējā membrāna un tikai tad sāk veidoties čaumala. Šis posms ir visgarākais un aizņem aptuveni 20 stundas.
Tātad ola veidojas 24 stundas un līdz ar to viena vista dienā var izdēt vienu olu. Gadās, ka olvadā nonāk divi dzeltenumi. Šāda parādība novērojama diezgan bieži jaunām dējējvistām, kurām vel olu veidošanās process pašregulējas. Ir valstis, kur šis tiek uztverts par veiksmes simbolu.
Šis konkrētais gadījums, kad ola ir bez dzeltenuma, var gadīties, ja olvadā nonāk kāds švešķermenis, kā piemēram kāds iekšējo audu gabaliņš, kuru olvads uztver kā maziņu deltenumu un instinktīvi sāk ievīstīt olu baltumā.
Olu noteikti drīkst ēst. Tas ir vairāk estētikas un gaumes jautājums. Ir cilvēki, kuri olā vairāk novērtē tieši dzeltenumu, taču sportistu aprindās bieži ir izaicinājums, ko iesākt ar 10 olu dzeltenumiem, pagatavojot olu baltumu omleti.”