Vistas lauku sētā 0
Kādas vistas izdevīgāk turēt lauku sētā? Protams, veselīgas, pietiekami dējīgas un arī gaļīgas. Šķirņu ir daudz, putni atšķiras gan produktivitātes, gan ātraudzības ziņā, gan arī pēc spējas piemēroties konkrētajiem audzēšanas apstākļiem. Kā izvēlēties?
Olas un gaļa visu gadu
– Pirms trim gadiem, uzsākot audzēšanu, iegādājāmies rūpniecisko šķirņu jaunputnus no vietējiem putnkopjiem. Un pārliecinājāmies, ka šīs vistas nevar audzēt bez kombinētās barības, citādi stipri samazinās dējība. Nonākot pie jauna īpašnieka un saņemot citādu barību, putni slikti iedzīvojas lauku sētā – izlaisti ārā pagalmā, tie drīz sāk šķaudīt un slimot. Tādēļ nolēmām meklēt izturīgas un pieticīgas vistas, – stāsta mājputnu kolekcionārs Ojārs Šmits, kurš regulāri paplašina savu putnu kolekciju. Martā vistu pulkam piepulcēsies vēl desmit jaunas šķirnes no Francijas. Patlaban kalsnavieša vistu saimē pārstāvētas 19 šķirnes. To vidū ir gan senas un reti sastopamas, gan populāras Krievijas šķirnes – cekulainas un bikšainas, arī liela auguma vistas. Olas inkubēšanai pārsvarā iegādātas Viskrievijas zinātniski pētnieciskā un tehnoloģiskā putnkopības institūta eksperimentālajā saimniecībā.
Zemnieku saimniecības “Gribēni” kūtī katras šķirnes putni izmitināti savā nožogojumā. Lai nepieļautu straujas temperatūras maiņas un putni justos komfortablāk, aukstajā laikā iekurina krāsniņu. Ziemā ar elektrospuldzēm gaismas dienu pastiepj līdz 16 stundām. Tādā mākslīgi pagarinātā darbdienā putni apēd vairāk barības un izdēj vairāk olu. Vistas labprātāk dēj tumsā, tādēļ saimnieks dējligzdas aprīkojis ar jumtiņu. Kamēr viena vista sēž ligzdā, pārējām nav intereses tajā iet, ne arī ilgāk tur uzkavēties un knābāt olas, jo tumsā putni neredz. Lai vistām neattīstītos perēšanas instinkts, olas no ligzdām savāc no rīta un vakarā. Uz tām ar zīmuli uzraksta datumu, šķirnes nosaukumu, nes uz māju un krāj inkubēšanai. Šim nolūkam putnkopis iegādājies lietotus ukraiņu ražojuma inkubatorus ar 80 un 450 olu ietilpību – ar to pietiek gan saimniecības putnu saimes paplašināšanai, gan cālīšu realizācijai tirgū. Inkubēšanu parasti uzsāk februārī, piemēram, vistu cāļus inkubators perina 21 dienu.
– Cāļus inkubējam pēc iepriekšēja pasūtījuma, lai varētu plānot, cik daudz olu likt inkubatorā. Pērn kopumā izperinājām 500 putnēnu, šogad varētu būt ap tūkstoti, – lēš Ojārs Šmits. – Nedēļu vecus cālīšus pārdodam par trim latiem gabalā.
Siltajos mēnešos vistas pārvieto uz vasaras mītnēm, kur tām ir iekārtoti arī pastaigu laukumi. Visu gadu kūtī pavada vienīgi vaislas putni. Mājputnu ēdināšanai nepērk speciālo kombinēto barību, bet izmanto pašu saimniecībā sarūpēto un izaudzēto – kviešu graudus, kartupeļus, saknes.
Vienā kūtī ar vistām mīt arī pērļvistas un tītari. Savulaik audzējuši arī zosis, taču nonākuši pie secinājuma, ka izdevīgāk audzēt tītarus: barības patēriņš vienāds, toties gala rezultāts krietni labāks, jo var iegūt vairāk filejas un šķiņķa. Tāpēc katru gadu pašpatēriņam izperinot apmēram 50 tītarēnu. – Rudenī pieliekam pilnu saldētavu, gaļas pietiek visai ziemai, – teic Ojārs Šmits.
Mazliet par šķirnēm
Kučinskaja Jubiļeinaja ir viena no populārākajām gaļas un olu vistu šķirnēm lauku sētās Krievijā, jo ir ļoti pieticīga barības ziņā un spēj piemēroties dažādiem klimata apstākļiem, var turēt vēsās kūtīs. Šīs izturīgās vistas izmanto ļoti daudz zaļbarības un ir ātraudzīgas. Putniem raksturīgs garš ķermenis, plata mugura un skaists apspalvojums. Vistas ir ļoti mierīgas, gailis – kārtīgs saimnieks, uzmana un apsargā vistas. Izcilas kvalitātes gaļa (labāka nekā broileršķirnēm). Šķirnes priekšrocība ir arī tā, ka cāļus pēc dzimuma var atšķirt jau apmēram desmit dienu vecumā: gailīšiem uz muguras parādās tumšas svītriņas, bet vistiņas joprojām ir dzeltenā krāsā (citām šķirnēm tik krasas atšķirības nepiemīt).
Orlovskaja Sitcevaja ir veca Krievijas šķirne. Vistas nav visai dējīgas, toties tām ir augstvērtīga gaļa ar labām garšas īpašībām. Izskatīgas, izceļas ar ļoti augstu dzīvotspēju, izturību, pieticību barības izvēlē. Putni labi pacieš gan karstumu, gan salu.
Zagorskaja Lososevaja piemērota gaļas un olu ieguvei. Vistas ir ar brūnām spalvām (uz krūtīm – laškrāsā), gaiļi – ar sudrabainām krēpēm, tumši brūnu muguru, melnām krūšu un astes spalvām. Gailis sver 2,7 – 3,5 kg, vista 2,1 – 2,5 kg. Gadā vidēji izdēj 160 – 170 olu, vienas olas vidējais svars – 57 grami. Cālēnus var atšķirt jau agrīnā vecumā: gailēni ir tumšāki, vistiņas – gaišākas.
Russkaja Černaja Borodataja (saukta arī par galanu) – veca, bet reti sastopama šķirne arī Krievijā. Šie putni ir lieli un dekoratīvi – ar baķenēm un bārdiņu. Dēj prāvas olas (vidējais svars 65 – 67 g) ar gaiši brūnu čaumalu. Viena no izturīgākajām vistu šķirnēm, labi pacieš aukstumu.
Russkaja Hohlataja ir Krievijā ļoti izplatīta šķirne. Izskatīgos, cekulainos putnus izsenis audzē gan gaļas, gan olu ieguvei. Tie ir mierīgas dabas, ļoti dekoratīvi, vidēji gadā izdēj pāri par 200 olām.
Gološeinaja ir amizanta izskata putni – uz kakla un zem spārniem tiem nav spalvu. Šie plikkakļi barības ziņā nav izvēlīgi, taču vairāk piemēroti siltam klimatam (ziemā noteikti jātur apkurināmā kūtī, citādi var apsaldēties). Gaiļi sver 3,5 kg, vistas – līdz 2,5 kg. No vienas vistas gadā iegūst vidēji 160 olu.
Kulang ir Uzbekistānā izveidota kaujas vistu šķirne, taču ļoti vērtīga arī gaļas ražošanai. Gaļa ir izcili garšīga, turklāt šie putni strauji aug un pieņemas svarā. Gaiļi var sasniegt pat 6 kg, vistas – 3,5 kilogramus. Vistas gadā izdēj vidēji 140 – 160 olu (vienas svars 60 – 64 g) ar gaiši brūnu čaumalu. Puiši mazotnē ir ļoti draudzīgi, ļauj sevi turēt rokās, taču pieauguši kļūst kareivīgi, nikni un knābj rokās. Šos spēcīgos un cēlos kaujiniekus nedrīkst laist kopā ar citu šķirņu gaiļiem, jo kulangi var tos nogalēt ar vienu sitienu.
Jurlovskaja Golosistaja ir pagājušā gadsimta sākumā izveidota šķirne, kas savu nosaukumu un popularitāti ieguvusi gaiļu skanīgās dziedāšanas dēļ. Šos putnus audzē gan olu, gan gaļas ieguvei. Vista gadā izdēj 120 – 160 olu, kas lielumā (svars 60 – 80 g) daudz neatpaliek no tītaru olām. Pieaugusi vista sver 3 – 4 kg, gailis 3,6 – 5,5 kilogramus.
Moskovskaja ir olu un gaļas šķirne. Labi barota vista gadā izdēj pat līdz 280 olām (viena sver 56 – 60 g). Salīdzinājumam: ļoti ražīgās Lohmann Brown gadā saražo 300 – 320 olu. Šķirnes ‘Moskovskaja’ vista sver 1,9 – 2,4 kg, gailis – līdz 3 kilogramiem. Ļoti izturīgi un pieticīgi putni.
Andalūzijas Zilā (Andalusian) ir viena no vecākajām vistu šķirnēm Vidusjūras zemēs. Apspalvojums interesantā, reti sastopamā krāsā, arī kājas ir zilpelēkas. Pieaudzis gailis sver 2,5 kg, vista – ap 2 kg. Labas dējējas – dēj vismaz 200 dienas gadā, vienas olas svars 58 g, olām ir balta čaumala.
Rodailendas (Rhode Island Red) – sena gaļas un olu vistu šķirne ar labiem parametriem. Cēlusies Amerikā. Spalvas ķieģeļsarkanā krāsā. Šīs šķirnes gaiļi sasniedz 3 – 3,5 kg svaru, vistas – 2,3 – 2,5 kg. Labas dējējas. Atkarībā no turēšanas un barošanas apstākļiem gadā izdēj 180 – 250 olu. Vienas olas vidējais svars 55 – 60 g, čaumalas krāsa – brūna.
Saseksas (Sussex) – gaļas un olu vistas. Viena no senākajām Lielbritānijas vistu šķirnēm. Gailis sver 3,3 – 3,5 kg, vista 2,5 – 2,7 kg, gadā izdēj 160 – 170 olu. Putniem sevišķi maiga, balta gaļa.
Lielā Brama (tumšā) – Vācijas putnu šķirne. Bikšainajiem, brūnganraibajiem putniem vairāk dekoratīva nozīme, jo pie gaļas vistām pieskaitīt tos īsti nevar. Bramas aug lēni, tikai divu gadu vecumā sasniedz pieauguša putna svaru: gaiļiem tas ir 4,5 kg, vistām 3,5 – 4 kg. Gadā izdēj 120 – 150 olu, vienas olas svars – apmēram 60 gramu.
Kohinhinas (zelta) ir dekoratīva, Ķīnā izveidota gaļas šķirne. Sasniedz līdz 5,5 kg svaru. Putniem miermīlīgs, patīkams raksturs, tie izskatās ļoti pievilcīgi ar savām kuplajām biksēm.
Uzziņa • Nav ieteicams vienā kūtī turēt vistas un zosis. Ūdensputni ne tikai apgrūtina dējējas ar savu izturēšanos, bet arī mītnē rada lielu mitrumu. Tad vistām samazinās dējība, tās sāk slimot. • Ja vistas audzē olu ražošanai, nevajadzētu ganāmpulkā paturēt vecākas par diviem trim gadiem, jo tad putns savu normu jau ir izdējis. Labākā olu dējība ir otrajā gadā. Arī pēc tam vista turpina dēt, taču olu ir krietni mazāk. |
