Foto. Matthias Bein/dpa

Vista vai ola? Zinātnieki ir atrisinājuši mūžseno noslēpumu 28

2017. gadā atrasts fosilizēts, aizvēsturisks organisms ir licis zinātniekiem secināt, ka olas radās pirms pirmajiem dzīvniekiem. Līdz ar to, mūžsenais noslēpums, kas bija pirmais – vista vai ola, ir atrisināts.

Reklāma
Reklāma
“Es lūdzu, lai to asins suni paņem.” Elejas Veronika atklāj, vai Latvijā gaidāms karš
Kokteilis
Pamani dīvainus priekšmetus mājoklī? 9 pazīmes, kas var liecināt par ļaunās acs klātbūtni
RAKSTA REDAKTORS
“Vai tiešām šis izskatās pēc 12 eiro vērta ēdiena?” Kliente sašutusi par maltīti, ko saņēmusi no Rīgas restorāna
Lasīt citas ziņas

Havaju salās atrastais vienšūnas organisms “Chromosphaera perkinsii” pirmo reizi parādījās vismaz pirms miljards gadiem, raksta “The Independent”.

Ženēvas Universitātes zinātnieki atklāja, ka šis organisms veidoja daudzšūnu struktūras, kas pārsteidzoši atgādina dzīvnieku embrijus. Rezultāti, kas publicēti žurnālā “Nature”, liecina, ka olšūnas pastāvēja ilgi pirms pirmajiem dzīvniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lai gan “Chromosphaera perkinsii” ir vienšūnas suga, šī uzvedība liecina, ka daudzšūnu koordinācijas un diferenciācijas procesi šajā sugā jau ir notikuši ilgi pirms pirmo dzīvnieku parādīšanās uz Zemes,” sacījis pētījuma vadošais autors.

Tiek norādīts, ka vienšūnas dzīvības formas, piemēram, raugs vai dažas baktērijas, uz planētas parādījās krietni pirms daudzšūnu organismiem, piemēram, dzīvniekiem, kas no vienas olas attīstījās par sarežģītām būtnēm. Šis embriju attīstības process norisinājās pēc ļoti specifiskiem posmiem, kas, kā zināms, ir ārkārtīgi līdzīgi dažādām dzīvnieku sugām.

Zinātniekiem ir aizdomas, ka šis process attīstījās daudz agrāk, ilgi pirms dzīvnieku rašanās. Taču tas, kā tieši notika šī pāreja no vienšūnu sugām uz daudzšūnu organismiem, joprojām tiek izprasts.

Savā jaunajā pētījumā zinātnieki uzzināja, ka tad, kad “C perkinsii” sasniedza maksimālo izmēru, tās sadalījās, tālāk nepieaugot, un izveidoja daudzšūnu kolonijas, kas atgādināja dzīvnieku embriju agrīnās stadijas.

Kolonijas, kas sastāvēja no vismaz divu dažādu tipu šūnām, saglabājās aptuveni trešdaļu sava dzīves cikla. Viņi teica, ka veids, kā šīs kolonijas ar to atšķirīgo trīsdimensiju struktūru dalās, “pārsteidzoši atgādina” dzīvnieku embriju attīstības agrīnās stadijas.

Pamatojoties uz šo atklājumu, zinātnieki apgalvoja, ka ģenētiskie rīki, kas nepieciešami, lai “radītu olas”, pastāvēja ilgi pirms tam, kad daba “izgudroja cāļus” pirms vairāk nekā miljards gadu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.