Igaunijā noteikumi līdzīgi 4
Tarmo Kase piebilst, ka pašlaik Igaunijā ārzemniekiem pieder aptuveni 40 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir aptuveni 4% no zemes kopplatības valstī. Aizvadīto triju gadu laikā ārzemniekiem piederošās platības nav būtiski palielinājušās. Visbiežāk zemi iegādājas Igaunijā reģistrēti, ārzemniekiem piederoši uz ņēmumi.
Lietuvā zemes nodokli rēķina citādi
Sauļus Vagonis piebilst, ka kopš 2013. gada Lietuvā ir mainīta nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība. Nodokļa aprēķini balstās nevis uz kadastrālo, bet tirgus vērtību, nodokļu likmēm svārstoties no 0,01 līdz 4%. Nodokļu likmes nosaka vietējās pašvaldības. Iegādājoties nekustamo īpašumu, pircējam ir jārēķinās ar izdevumiem par zvērinātu notāru pakalpojumiem, kas ir 0,45% apmērā no īpašuma vērtības. Šī atlīdzība nevar būt mazāka par 28,96 eiro vai pārsniegt 5792,4 eiro par vienu darījumu. Valsts nodeva, reģistrējot nekustamā īpašuma darījumu, ir nebūtiska, tā ir atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
“Ober Haus Real Estate Advisors” Lietuvas pārstāvis saka, ka pagājušā gada otrajā pusē lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū tika novērots cenu samazinājums – vidēji par 5% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visvairāk saruka mazāk auglīgo zemes platību cenas, kuras vairs nebija pievilcīgas investoriem, kuri saņēma atbalstu no Eiropas Savienības par šo zemju izmantošanu.
“Ober Haus Real Estate Advisors” Igaunijas uzņēmuma vadītājs Tarmo Kase skaidro, ka par zemi maksāto nekustamā īpašuma nodokli nosaka vietējās pašvaldības. Tas svārstās no 0,1 līdz 2% no zemes kadastrālās vērtības. Līdzīgi kā Latvijā šī vērtība nesakrīt ar īpašuma tirgus vērtību. Zemes pārdošanas izdevumi ir aptuveni 1% apmērā no kopējās darījuma summas.
Cenrāži pārlieku neatšķiras Sauļus Vagonis lēš, ka pašlaik Lietuvā tās svārstās caurmērā no 1000 līdz 3500 eiro par hektāru. Cenu svārstības galvenokārt ietekmē zemes atrašānās vieta un auglība. “Ober Haus Real Estate Advisors” Igaunijas pārstāvis Tarmo Kase stāsta, ka pērn Igaunijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena bijusi ap 2400 eiro par hektāru. Bet pati augstākā divreiz lielāka – 5400 eiro par hektāru. Zemākās cenas bijušas Sāmsalas apgabalā – vidēji 1528 eiro par hektāru, bet augstākās Tartu apgabalā – 2896 eiro par hektāru. Pēdējo 10 gadu laikā zemes cenas Igaunijā palielinājušās četras reizes.
Līdzīgi kā Latvijā, 2014. gadā Igaunijā cenas cēlušās par 25%. Tarmo Kase spriež, ka iemesli cenu kāpumam ir vairāki: subsīdijas, pircēju uzskats, ka cenas augs, kamēr sasniegs ES vidējo limeni, un lauksaimniecības produktu cenu celšanās.
Salīdzinot uzņēmuma “Arco Real Estate” Latvijas vērtētāju uzradītās zemes cenas (skat. ilustrāciju) ar cenām abās mūsu tuvākajās kaimiņ valstīs, redzams, ka cenrāžos nav pārāk būtisku atšķirību.
