Visstingrāk zemes iegādi ierobežo Lietuvā 4
Aprīļa pēdējās dienās Eiropas Komisija (EK) pieprasījusi Latvijai sniegt paskaidrojumus par pērn Saeimā pieņemtajiem likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kuros noteiktas stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem: izglītība lauksaimniecībā vai lauksaimnieciskā darba pieredze, kā arī rakstiska apņemšanās turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā. Kopš pagājušā gada 1. novembra šīs prasības neskar vien tos iedzīvotājus, kuri grib nopirkt līdz 10 ha zemes. Savukārt uzņēmumi bez ierobežojumiem var nopirkt tikai līdz 5 ha zemes.
Likumā esot iekļauti vairāki noteikumi, kuri uzlūkojami par tādiem, kas ierobežo kapitāla brīvu apriti un uzņēmējdarbību un kuri tādējādi neatbilst Eiropas Savienības (ES) tiesību dokumentiem.
Kā neatbilstošu EK minējusi, piemeram, noteikumu, ka zemes pircējam vajadzīga izglītība lauksaimniecībā un ka viņam nedrīkst būt nodokļu parādi.
EK izsūtītajā brīdinājuma vēstulē norādīts, ka šos ierobežojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādē Latvija var noteikt ES dalībvalstīm nepiederošiem pilsoņiem un nereģistrētiem uzņēmumiem.
Latvijai atbilde jāsniedz divu mēnešu laikā. Par līdzīgiem zemes iegādes ierobežojumiem EK pieprasījusi paskaidrojumus arī Lietuvai un vēl Bulgārijai, Slovākijai un Ungārijai.
Salīdzinot kopš pagajušā gada 1. novembra Latvijā ieviestos lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierobežojumus ar abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs ieviestajiem, visstingrākie, šķiet, tie ir Lietuvā.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Advisors” Lietuvas vērtēšanas un analītikas nodaļas vadītājs Sauļus Vagonis vēsta, ka, līdzīgi kā Latvijā, pirms gada arī Lietuvā beidzās aizliegums ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Zemes tirgus aizsardzībai pērn Lietuvas parlamentā tika sagatavoti jauni ierobežojumi. Lai iegādātos vairāk par 10 hektāriem zemes, pircējam jābūt vismaz triju gadu darba pieredzei lauksaimniecībā vai pašam jānodarbojas ar lauksaimniecību, tāpat iegādātā zeme jāizmanto lauksaimniecībā.
Lai iegādātos vairāk par 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, pircējam jāsaņ em arī atļauja no valsts, to izsniedz Valsts zemes dienestā. Kā zināms, Latvijā zemes iegādes atļaujas pircējiem jāprasa vietējo pašvaldību īpaši izveidotās komisijās.
Bet atšķirībā no Latvijā ieviestajiem noteikumiem Lietuvā viņš drīkst pārdot šo zemi tikai pēc pieciem gadiem, skaitot no iegādes dienas. Tāpat Lietuvā ir spēkā aizliegums iegūt īpašumā vairāk par 500 hektāriem zemes. Lielākas platības var piederēt tikai lopkopjiem, kas atkarīgs no vi ņiem piederošā mājlopu skaita. Kā zināms, pēc ilgiem strīdi ņiem Saeima nolēma, ka vienai fi ziskai vai juridiskai personai var piederēt zeme līdz 2000 hektāru kopplatībā.
