Vissmagāk krīze šobrīd skārusi jaunās sievietes. Ko dara Somijā? 1
Ārkārtas ierobežojumi Somijā visas ekonomikas jomas neietekmē vienādi. Valdība strādā pie dažādu atbalsta mehānismu izveidošanas gan personām, gan uzņēmumiem.
Piespiedu bezalgas atvaļinājumā šobrīd Somijā ir 192 000 personu. Arī bezdarbnieku pabalstu pieprasījumi šī gada martā – aprīlī ir vairāk nekā trīskāršojušies un pārsniedz 120 000, salīdzinot ar 38 000 pirms gada.
Vissmagāk krīze šobrīd skārusi jaunās sievietes, kuras strādāja par pārdevējām, frizierēm un sanitārēm.
No otras puses, uzņēmumi izmanto iespēju nosūtīt darbiniekus piespiedu atvaļinājumā, nevis atlaist, un dažās jomās nodarbinātība ir pat pieaugusi, teiksim, celtniecībā, rūpniecībā un tirdzniecībā.
Bez darba palikušie, līdzīgi kā attālināto mācību skolēni, šobrīd tiek atbalstīti visdažādākajos veidos. Piemēram, Austrumsomijas universitāte piedāvā bezdarbniekiem bezmaksas mācības, par pabeigtajiem kursiem no valsts kases saņemot kompensāciju.
Parasti viens studiju kredītpunkts studentam izmaksā ap 12 eiro, bet daudziem bezdarbniekiem un bezmaksas atvaļinātajiem summa ir pārāk augsta.
Vienīgā prasība mācībām ir bezdarbnieka/bezmaksas atvaļinātā statuss, un studēt šobrīd ir iespējams, nezaudējot bezdarbnieka statusu un pabalstu.
Jau aprīlī Somijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par darbaroku trūkumu lauksaimniecības nozarē, kas pēdējos 20 gadus ir bijusi atkarīga no migrantu darbaspēka.
Potenciālie strādnieki varētu atrasties arī uz vietas Somijā: darbam lauksaimniecībā ir pieteikušies jau 32 000 bezdarbnieku, taču ne tuvu ne visiem gribētājiem ir darbs, jo lauksaimnieki priekšroku dod apmācītām, pieredzējušām darbarokām no ārzemēm, ziņo “Helsingin Sanomat”.
Neizpratni par pretrunīgo situāciju kliedēja lauksaimnieku interešu aizstāvības organizācijas MTK priekšsēdis Juha Martila, laikrakstam “Helsingin Sanomat” paskaidrojot, ka Somijā pieejamais darbaspēks nav pieredzējis, tādēļ vislabākā kombinācija rastos, no Ukrainas ievedot pieredzējušos sezonas strādniekus par darba vadītājiem somu bezdarbniekiem.
Raksta tapšanas brīdī ir dota atļauja ievest Somijā 4500 viesstrādniekus no ārpus ES. Lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumiem jau ir sagatavota atbalsta paka attiecīgi 30 un 10 miljonu eiro apmērā, atsevišķiem uzņēmumiem piešķirot maksimāli attiecīgi 100 000 un 120 000 eiro. Atbalsta summas atmaksāt nevajadzēs.
Celtniecības nozare Somijā ir starp tām, kurās darbība ir turpinājusies visu karantīnas laiku: jau uzsāktie būvdarbi turpinās, bet plānotie tikuši atbīdīti tālāk nākotnē.
Slēgtās robežas celtniecību ietekmē līdzīgi kā lauksaimniecību: arī šajā nozarē Somijā strādā daudz viesstrādnieku, visvairāk no Igaunijas. Vislielākās raizes sagādā mājokļu celtniecība: gadā Somijā ir nepieciešami apmēram 30 000 jauni mitekļi, bet krīzes dēļ šogad būs iespējams uzbūvēt tikai ap 20 000 dzīvokļu.
Celtniecības nozarē valda uzskats, ka tā ir palikusi bez valsts atbalsta. Īres dzīvokļu jomā koronavīrusa krīzes laikā negaidīti strauji ir audzis pieprasījums pēc lētākiem īres mitekļiem.
Ēdienu kopš 4. aprīļa Somijā drīkst pārdot tikai līdzņemšanai. Restorāni drīkstēs pakāpeniski vērt durvis, sākot ar 1. jūniju. Daudzi restorāni vislielākos ienākumus gūst no terasēm vasaras sākumā, taču vēl ir nepieciešams veikt izmaiņas likumā par maksimālā klientu skaita un darba laika ierobežojumiem.
Jau agrāk pavasarī nozares atbalstam tika piešķirti 25 miljoni eiro, un šonedēļ valdība restorāniem piešķīra atbalsta paketi 120 miljonu eiro apmērā, kurā ietilpst atvieglojumi fiksētajām izmaksām, piemēram, īrei un algām.
Atbalsta mehānisms ir pilnīgi jauns un būs saistīts ar maksātajiem nodokļiem. Uzņēmumi, kas ir maksājuši PVN, atbalstu saņems. Arī finansējums darbinieku algām tiks tiem uzņēmumiem, kuri algas ir maksājuši oficiāli.
Ir paredzēts, ka mazāki uzņēmumi saņems salīdzinoši lielāku atbalstu nekā lielie, un pirmajā kārtā tiks piešķirti 83 miljoni eiro.
Kā teju visur pasaulē, arī Somijā krīze ļoti smagi ir skārusi tūrisma nozari. Piemēram, 80% Somijas viesnīcu ir slēgtas, un atvērto kapacitāte ir 2–5%. Iekšzemes tūrisms veido gandrīz 55%, tādēļ ir gaidāms, ka nozares atgūšanās sāksies ar vienas dienas ekskursijām un kotedžu īri.
Galvu par nākotni lauza arī lielie atrakciju parki, kuri parasti vārtus ver 1. maijā: 500 personu limits šobrīd tiek attiecināts arī uz atrakciju parkiem, kuru kapacitāte ir 20 000 personu.
Tiek plānots automātiski piešķirt vispārējo uzņēmumu pabalstu vairāku simtu miljonu eiro apmērā jebkurā uzņēmējdarbības jomā tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums Covid-19 epidēmijas laikā ir jūtami samazinājies.
Pabalstu būs iespējams saistīt arī ar fiksētajiem izdevumiem, piemēram, telpu īri. Uzņēmēju iespējas pieprasīt finansiālu atbalstu tika jūtami paplašinātas jau krīzes sākumā.
Somijas valdība rezervēja 160 miljonus eiro uzņēmēju bezdarba pabalstiem, balstoties uz pieņēmumu, ka pabalstu pieprasīs 55 000 uzņēmēju. Šos pabalstus piešķir 15 reģionālās attīstības centri, kā arī inovāciju fonds “Business Finland”. No fondam iesniegtajiem 25 000 pieteikumu ir izskatīti 40%, un lielākā daļa ir saņēmuši apstiprinošu atbildi.
Projektiem ir piešķirti 313 miljoni eiro, no kuriem šobrīd ir izmaksāti 187 miljoni. Vidējā atbalsta summa sākotnējiem pieteikumiem ir 9885 eiro, bet attīstības finansējuma gadījumā 35 135 eiro.
Vislielāko atbalstu no “Business Finlandia” šobrīd ir saņēmuši tirdzniecības, programmēšanas, spēļu, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas jomu uzņēmumi.
Somijā spriež arī par universālu pamatienākumu visiem Somijas pilsoņiem: piemēram, Iekšlietu ministre Marija Ohisalo no Zaļo partijas uzskata, ka tas koronakrīzē būtu palīdzējis.
Izglītības ministre Li Andersone savukārt ierosina visiem piešķirt simts eiro kuponu, lai veicinātu Somijas ekonomikas attīstību.
