Vissliktākā situācija ar valodu – pakalpojumu sfērā un uzņēmējdarbībā 1
Latviešu valodas aģentūras (LVA) veiktais monitorings “Valsts valodas situācija 2004. – 2010.” liecina, ka pēdējos gados situācija ir uzlabojusies latviešu valodas prasmju līmenī, toties lielāka nestabilitāte vērojama attieksmē pret to un tās lietošanā.
Vislielākās problēmas ar valodu ir pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā. Turklāt reāls drauds tās prestižam ir arī politiķu un citu publisku personu neremdināmā vēlme sazināties ar plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā.
Kursi nav panaceja
Aptauja rāda, ka 48% respondentu, kuru dzimtā ir krievu valoda, atzinuši savas valsts valodas zināšanas par labām, kā viduvējas tās novērtējuši 27%, bet 16% teikuši, ka viņiem ir vien pamatzināšanas, un tikai 8% konstatējuši, ka viņu valodas zināšanas ir sliktas.
“Tā gan noteikti nav vērtējama kā ideāla situācija, jo – kaut redzams, ka valodas prasme uzlabojas, – latviešu valodas pratēju īpatsvars ir zemāks nekā citu valodu pratējiem,” vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem teica LVA direktors Jānis Valdmanis. Valodas zināšanas uzlabojušās jaunatnes vidū. Taču pētījums apstiprina, ka valodas kursi tomēr nav panaceja, jo vairākums atzīst, ka valodas apguvi līdz šim galvenokārt sekmējusi tieši administratīvā sistēma.
LVA pārliecība esot, ka masveida bezmaksas latviešu valodas apguves kursu laiks ir pagājis. “Latviešu valodas apguvēji nav vienveidīga masa, kas nupat sāk apgūt valodas pamatus. Cilvēku vajadzības ir daudzveidīgas, valodas apguves mērķi dažādi, tāpēc jāveido jauna sistēma latviešu valodas apguvei pieaugušajiem,” uzskata LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa.
Reālā divvalodība augusi
Vairāki pētījuma rezultāti vedina domāt, ka reālā divvalodība pēdējos gados ir augusi. “Pozitīvā līkne latviešu valodas lietojumā visvairāk bija redzama 2007. un 2008. gadā. Tagad novērojams zināms plato, ko varbūt varētu dēvēt par stabilizāciju, tomēr nevienam nevarētu ienākt prātā saukt to par izrāvienu,” teica J. Valdmanis.
Deputāte Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) norādīja, ka citi pētījumi, kuros izmantoti līdzīgi pamatdati, liecina, ka valodas situācija visos tās lietošanas segmentos neuzlabojas, bet gan vērojami pamatīgi atkritieni.
Pēc J. Valdmaņa teiktā, spilgts divvalodības piemērs ir situācija pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā, kur tikai mazāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka atbild latviski uz šajā valodā uzdotu jautājumu. Pat aptaujājot valsts iestādes, izrādījies, ka tajās nevis pastāvīgi, bet gan tikai biežāk sazinās latviešu valodā.
Grauj arī politiķi
Negaidīti emocionālu diskusiju sēdē izraisīja LVA direktora Jāņa Valdmaņa paustais secinājums, ka valsts valodas prestižu grauj arī publisko personu saziņa ar medijiem krievu valodā.
Atbildot uz dažu deputātu šaubām saistībā ar nepieciešamību vienmēr runāt tikai latviski, deputāte V. Poriņa norādīja, ka, piemēram, Vācijā nevar iedomāties, ka parlamentārietis, uzstājoties turku radio, pārietu uz turku valodu. “Ja politiķis pāriet uz mazākumtautības valodu, tad tas ir noteikts signāls,” viņa teica.
LVA pārstāvji norādīja arī, ka joprojām nekas netiek darīts latviešu valodas nacionālā korpusa veidošanā un tas savukārt kavē gan skaidrojošo, gan tulkojošo vārdnīcu radīšanu.
LVA pati apzinās un arī atklāti atzīst, ka līdzās milzu līdzekļiem, kas tiek ieguldīti valsts valodas apmācībā minoritāšu vidū un skolotāju tālākizglītībai ēnā palicis atbalsts dzimtajai valodai un tās garīgās telpas paplašināšanai.
Uzziņa Kopš 2006. gada LVA īsteno ESF projektus “Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē”, “Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” (finansējums kopā – Ls 1 500 000 (85% – ESF un 15% – valsts budžeta finansējums). LVA izstrādātajās pedagogu tālākizglītības programmās mazākumtautību skolu skolotājiem, kā arī skolotājiem, kuri strādā neviendabīgā lingvistiskā vidē, kopš 2006. gada izglītojušies 6072 skolotāji. Kopš 1996. gada LVA valsts valodu apguvušas gandrīz 56 000 personas. No 2005. gada latviešu valodas kursu kopējais finansējums – Ls 510 504 (no tiem Ls 147 288 – valsts budžeta). |
