Saikne ar zirgu 0
Puiša mamma bijusi divu nedēļu mācību programmā ārzemēs. Braucienu uz Sietlu Amerikā izkārtojusi Kārļa mācību iestādes – Liepājas speciālās internātpamatskolas – direktora vietniece Kaiva Žīmante. Dace viesojusies centrā, kur bērnus ar attīstības traucējumiem ārstē, izmantojot reitterapiju. Rādītas filmas par to, kā šī metode spēj palīdzēt pat ļoti smagi slimajiem. Dacei radusies doma – arī Kārlim to vajag!
“Kad atgriezos, meklēju, vai terapija pieejama Liepājas pusē. Tagad mēs ar Kārli braucam uz Paplaku. Pozitīvi, ka autobuss apstājas tieši pie zirgu staļļiem. Paplakā ar Kārli nodarbojas ļoti jauka pasniedzēja Dzintra Blūma, kura ar zirga palīdzību panāk divas lietas – fiziski attīsta muskuļus un iemāca mīlestību pret šo ļoti gudro dzīvnieku,” skaidro mamma.
Kārlim albumā ir daudz fotogrāfiju, kurās viņš redzams zirga mugurā. Iespējams piedalīties arī barošanā – pat ja bērns tuvojas speciāli apmācītajam zirgam no mugurpuses, nav nekāda riska. “Starp zirgu un bērnu rodas savstarpēja saikne, viņi viens otru jūt,” spriež Kārļa mamma.
“Bērniem ar Dauna sindromu ir ļoti vāja muskulatūra. Citiem nav attīstījusies mēlīte, tāpēc viņi nerunā. Taču Kārlis runā, pat ļoti labi. Varētu vēl labāk, bet tad jāiet pie logopēda. Tas nav tik vienkārši, visu nevar paspēt. Dienā esmu darbā – pēc profesijas esmu projektētāja, strādāju Ulda Pīlēna birojā Liepājā, bet Kārlis iet skolā, kā arī braucam pie zirgiem. Pēc tam esam tā noguruši, ka vakarā spējam tikai pagatavot vakariņas un iet gulēt.”
Mamma stāsta, ka Kārlis daudz ko dara patstāvīgi – gatavo ēdienu, sētā labprāt spēlējas ar vienaudžiem, bet dažkārt esot visai slinks un neapmeklējot pulciņus. Toties puisis mācās mūzikas skolā, kur spēlē akordeonu. Dace atzīst, ka akordeona skolotāja ir īsts sirdscilvēks – citādi nevarētu ar šādiem bērniem strādāt. Kārlis prot nospēlēt četras melodijas. Talanta viņam nav, vērtē mamma, bet priecājas, ka muzicēšana attīsta ķermeni – pirkstu kustības stimulē koordināciju.
Brīvajā laikā dēls labprāt spēlējot datorspēles. Reizi nedēļā Kārlim ir arī fizkultūras nodarbības Liepājas Olimpiskajā centrā. Tur piedalās dažādu vecumu bērni ar attīstības traucējumiem.
Sapnis par patstāvību
Kārlis omītei skalda malku, arī kanalizācijas tranšeju palīdzējis rakt. “Zirgi attīsta muskulatūru, stāju, tāpēc Kaža var arvien vairāk kaut ko padarīt,” spriež mamma. Milzu lēciens socializācijā izrādījusies braukšana sabiedriskajā transportā. Tagad viņš viens pats varētu ne vien iepirkties, bet arī aizbraukt uz Skrundu, kur ģimenei ir mājiņa, vai uz Paplaku pie zirgiem, tomēr Dace viņu vienmēr pavada, jo ir dēla asistente. Nauda, ko maksā par šo darbu, ir ļoti vajadzīga, jo darbošanās ar zirgiem maksā dārgi.
Kārlis neprot lasīt un rakstīt. “Esam gājuši uz mūzikas terapiju, bet tā nepalīdzēja. Liepājā ir daudz logopēdu, bet speciālistu, kuri patiešām varētu palīdzēt Kārlim, – pavisam maz. Tādu bērnu var mācīt tikai skolotājs, kuram pašam ir atvase ar līdzīgiem attīstības traucējumiem,” gadu gaitā pārliecinājusies Dace.
Ārste un pasniedzēja Ilze Durņeva noorganizējusi lekcijas un stāstījusi par garīgo atpalicību. “Tās bija nedēļu garas, ļoti vērtīgas lekcijas par diētu, par kustībām, par kreiso un labo smadzeņu puslodi. Tad uzzināju, ka dēlam nav tāda pati redze kā veselam cilvēkam: viņš ar vienu aci redz uz vienu pusi, ar otru aci – uz otru pusi. Tagad labāk izprotu, kāpēc Kārlis citādi kāpj pa kāpnēm,” stāsta Dace.
Sietlā viņa pārliecinājusies, ka cilvēki ar Dauna sindromu spēj būt patstāvīgi – tur viņiem ir savi dzīvokļi pašā pilsētas centrā, kur ir dzīva satiksme un daudz cilvēku. “Viss ir pieejams, var aizbraukt uz darbu vai citur, kur vajag. Dažs dzīvoklī mitinās kopā ar vēl kādu, citam šad tad atnāk auklīte.
Kārli gatavoju tam, ka būs jāstrādā. Varētu, piemēram, lielveikala noliktavā izpakot preces. Arī tas ir darbiņš – attaisīt kasti, aiznest, nolikt preci, cenu pielikt. Kārlis to varētu,” Dace ir apņēmības pilna, kaut gan zina – ne visu dēls dara vienlīdz labprātīgi. “Liepājas Amatnieku mājā ir kāda māksliniece, kura otrdienās darbojas ar šādiem bērniem. Vieni kaut ko gatavo, citi ada. Visiem ļoti patīk, bet Kārlim – ne, viņš nav rokdarbnieks.”
