– Salīdzinot Zviedrijas un, piemēram, Ukrainas baznīcas, jāsaka – Ukrainā tās ir krietni pilnākas. Tomēr dzirdēts viedoklis, ka Skandināvijas valstis vismaz sociālā ziņā esot pat ļoti kristīgas zemes. 14
– Plašās sociālās garantijas, cilvēciskā līdzatbildība un solidaritāte, kas šodien pastāv Skandināvijā, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un citās Rietumeiropas zemēs, neapšaubāmi ir kristietības atstātais mantojums – neraugoties uz šo zemju formālo sekularizāciju. Starp citu, 17. gadsimtā Eiropā darbojās reliģisks ordenis, kas saucās “komunisti”. Šis vārds nav ne Marksa, ne Ļeņina izdomāts, bet atvasināts no latīņu valodas, kurā “communio” nozīmē “vienība”. 1919. gadā Pētera Stučkas komunistiskā režīma pārvaldītajā Latvijā toreizējā prese visā nopietnībā sprieda, vai nevajadzētu būvēt pieminekli Jēzum Kristum. Jo esot divi Jēzus – viens, ko līdz šim sludināja popi, bijis bagāto ekspluatatoru dievs, bet mēs, ceļot komunismu, būvēsim pieminekli apspiesto cilvēku Jēzum.
Pēc 18. gadsimta beigās notikušās Lielās franču revolūcijas Eiropā pamazām sabruka formālā kristīgā sabiedrība un līdz ar to arī baznīcas izcīnītie sociālās taisnības principi. Līdz tam elementāras sociālas garantijas nodrošināja ģilžu sistēma, ko varētu raksturot kā spontānu un kristīgu darba organizāciju. Arī mans vecvectēvs, kurš bija kalējs un nomira 1914. gadā, Krievijas impērijas laikā piederēja Rīgas Sv. Jāņa ģildei.
Rietumeiropā vislielākā sociālā netaisnība valdīja 19. gadsimtā līdz ar straujo industrializācijas sākumu. Pateicoties baznīcas un kreiso politisko spēku spiedienam, 19. un 20. gadsimta mijā to beidzot saprata arī dažu Eiropas valstu valdības un sāka rīkoties. Piemēram, ierobežojot bērnu darba laiku līdz astoņām stundām. Daži liekulīgi kliedza – tam bērniņam tā patīk strādāt 12 stundas! Kāpēc bērnu darbs bija tik izdevīgs? Jo varēja būvēt zemākas un tātad lētākas raktuvju šahtas!
Diemžēl pēdējos gados sociālā nevienlīdzība atkal daudzviet kļuvusi par problēmu, it īpaši Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, ko bieži piemin arī pāvests Francisks.
– Daži pētnieki apgalvo, ka cilvēks gluži bez reliģijas tomēr nevarot iztikt, tikai kristietību nomainot ticība visādām maģijām, burvestībām, pseidozinātnēm, ka modernā cilvēka katedrāle esot lielveikals. Vēl kāda tendence – slavenību kults, arī pārspīlēts narcisms, nemitīga “selfijošana” un izrādīšanās sociālajos tīklos.
– Mēģinājums līdzināties kādam sabiedrībā populāram cilvēkam pats par sevi nav nekas slikts un nosodāms. Ja cilvēkiem patīk “dziedāt ar zvaigzni” vai “dejot ar zvaigzni”, tad kāpēc kādā kristīgā radiostacijā nevarētu būt raidījums “Lūdzies ar zvaigzni”? Ar zīlēšanām un pareģošanām gan jābūt ļoti uzmanīgam. Starp citu – vai jūs pats ticētu zīlniecei?
– Jā. Un tieši tāpēc es pie tās nekad neietu. Nav pat svarīgi, vai viņa tiešām spētu kaut ko precīzi pareģot. Pēc viņas teiktajiem vārdiem man būtu grūti dzīvot tālāk!
– Tas nozīmē – jūs baidāties, ka zīlnieces vārdi varētu iespaidot turpmāko izvēli un rīcību, jo būtu spiests domās nepārtraukti atskatīties atpakaļ, salīdzināt notiekošo ar iepriekš dzirdēto pareģojumu. Saprotams, ka tas jums traucētu dzīvot. Ļoti loģiska un pareiza attieksme.
– Lasīju kāda mācītāja teikto – katrreiz, kad cilvēks meklē palīdzību pie zīlnieces, viņš slēdz līgumu ar sātanu. Vai tā ir?
– Tas nu būtu mazliet par skarbu teikts. Arī starp zīlniecēm ir ticīgi cilvēki, kuri taisnojas un saka – man šī dāvana no Dieva! Es negribētu attaisnot iešanu pie zīlnieces, bet nevēlos arī cilvēkus tiesāt, sīkāk neiedziļinoties lietas apstākļos. Mums jānošķir bizness, patiesībā cilvēku mānīšana un tāda lieta kā pravieša dāvanas. Ja zīlnieces “birojā” vai viņas interneta lapā jūs sagaida cenrādis, cik maksā vienas vai otras lietas pareģošana vai pieburšana, lāsta noņemšana vai vēl ļaunāk – uzlikšana, ja madāma saspringti raugās kafijas biezumos vai groza kristāla bumbu, tad visdrīzāk mums ir darīšana pat ne ar ļauno spēku darbību, bet ar visprastāko krāpšanu.
Tomēr baznīca nenoliedz, ka ir cilvēki, kurus Dievs apveltījis ar praviešu dāvanām, arī ar spējām dziedināt slimos, par to daudz rakstīts Bībelē. Tikai tās tiek dāvātas retiem cilvēkiem, patiesībā Dieva izredzētajiem, kuri parasti necenšas sevi īpaši reklamēt.
