Viss tika slēpts! Satiksmes ministrija jau pirms 3 gadiem zināja “Rail Baltica” izmaksu pieaugumu, atklāj izmeklēšana 0
Satiksmes ministrija (SM) 2022. gadā ir slēpusi Ministru kabinetam patieso dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. Tas teikts “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumā, ko Saeima sēdē ceturtdien, 14. novembrī, pieņēma zināšanai.
Izmeklēšanas komisija arī konstatējusi, ka SM jau savās 2021. gada prezentācijās “Rail Baltica” projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,5 miljardu eiro apmērā.
Vairākās izmeklēšanas komisijas sēdēs tika konstatēts, ka gan satiksmes ministrs, gan citas amatpersonas jau 2019. un 2020. gadā bija informētas par “Rail Baltica” projekta sadārdzinājumu. Piemēram, 2021. gada 9. septembrī “RB Rail” valde prezentēja uzņēmuma padomei kopējās “Rail Baltica” projekta izmaksas, kur norādīts, ka Latvijas posma “Rail Baltica” projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.
Latvijas prognozētās izmaksas “Rail Baltica” projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro, norādīja Saeimas Preses dienestā.
Starpziņojumā teikts, ka ir notikušas 16 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes, lai noskaidrotu “Rail Baltica” sākotnējo apjomu un tā finansējuma apmēru, kāda līmeņa sanāksmēs un kādas personas ir bijušas iesaistītas “Rail Baltica” projekta trases novietojuma izvēlē, identificētu iemeslus, kādēļ tika veiktas atkāpes no Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom” ziņojumā uzrādītā trases varianta, tai skaitā Rīgas loka iekļaušana “Rail Baltica” projektā, finansējuma avotu, projektēšanas izmaiņas, būvniecības kavēšanās apsvērumus un kopējo “Rail Baltica” projekta sadārdzināšanās iemeslu.
Izmeklēšanas komisija secinājusi: atbilstoši 2014. gada SM iepirkuma procedūras ziņojumam pilnsabiedrības “RB Latvija” piedāvājums tika atzīst par saimnieciski izdevīgāko, pamatojoties uz zemāko cenu, lai gan pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē pilnsabiedrība “RB Latvija” saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.
Tāpat komisija secinājusi, ka atbilstoši satiksmes ministra 2014. gada 20. maija rīkojumam
Nacionālās vadības sastāvā ietilpa tikai SM amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar šāda līmeņa pieredzi (gan infrastruktūras, gan finansējuma) dzelzceļa projektu vadībā.
“Tik grandioza projekta lēmumu pieņemšana faktiski bija nodota saujiņas ierēdņu rokās. Šiem ierēdņiem nebija ne zināšanas, ne pieredzes šādu projektu pārvaldībā,” Saeimas sēdē norādīja komisijas vadītājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”).
Secināts arī, ka SM 2014. gada oktobrī kā pirmo SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes locekli iecēla SM amatpersonu, kuram nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kurš, lai arī tika iecelts kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus pildīja līdz 2017. gada oktobrim. SM amatpersona no 2013. līdz 2024. gadam paralēli ir pildījusi SM valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus.
Izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka Nacionālā vadības grupa 2014. gada nolēmusi turpināt Rīgas ievada R5, R7 (Rīgas cilpa) un R8 variantu izpēti, bet tā paša gada decembrī Nacionālā vadības grupa nolēma apstiprināt “Rail Baltica” Rīgas ievada R7 varianta virzīšanu ietekmes uz vidi novērtējumam, neņemot vērā, ka R7 nav optimālākais, salīdzinot ar citiem, un ir arī viens no visdārgākajiem variantiem.
Ministru kabinets 2015. gada februārī izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru nolēma virzīt “Rail Baltica” ietekmes uz vidi novērtējumam tikai vienu variantu – R7, skaidri nenorādot pārējos Rīgas ievada variantus un visu Rīgas ievadu izmaksu salīdzinājumu, secinājusi izmeklēšanas komisija.
Tāpat konstatēts, ka valdība 2015. gada februārī atbalstījusi ietekmes uz vidi novērtēšanu tādam “Rail Baltica” trases variantam, par kuru vēl tikai tika veikta tehniskā izpēte.
Izmeklēšanas komisija secinājusi arī, ka “Rail Baltica” projekta ieviešanas laikā Finanšu ministrijas iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023. gadam.
“Neviens no premjeriem nav sekojis līdzi “Rail Baltica” projektam, ne termiņiem, ne budžetam,” sacīja Kulbergs.
