Kādi ir sarkoidozes tipiskākie simptomi? 1
Sarkoidozes simptomi ir atkarīgi no lokalizācijas jeb vietas, kurā ir izmaiņas. Visbiežāk sarkoidoze skar plaušas, bet vienmēr jāveic plašāka izmeklēšana, lai noteiktu, kurā orgānā vai audos vēl ir bojājums. Tas var būt locītavās un muskuļos, kā minētājā gadījumā, kā arī ādā, limfmezglos, acīs, nervu sistēmā, sirdī, aknās, nierēs un citur.
Sarkoidoze var sākties akūti ar sāpēm locītavās, iezilganiem, sārtiem plankumiem uz apakšstilbiem, izmaiņām plaušās, temperatūru, bet var arī attīstīties pakāpeniski bez akūtiem simptomiem un, piemēram, veicot plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu, konstatē izmaiņas plaušās.
Kas izraisa šo slimību?
Slimības izcelsme ir neskaidra, un konkrēts izraisītājs līdz šim nav zināms. Pēc saslimstības redzams, ka ar to vairāk slimo afroamerikāņi, bet arī atsevišķās Eiropas valstīs saslimstība ir augsta, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs saslimstība ir no 10–40 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, līdzīgi augsta saslimstība ir arī Zviedrijā.
Vai sarkoidozes izcelsmei ir kāda saistība ar ilgstošu stresu?
Negribētu piekrist, ka tikai stress nosaka sarkoidozes gaitu un simptomu smagumu, bet kaut kādā mērā ietekmēt procesu tas varētu, jo ilgstošs stress pazemina imūnās sistēmas spējas iesaistīties un kontrolēt organismā norisošos procesus.
Kāpēc sarkoidozi tik grūti diagnosticēt?
Diagnostiku apgrūtina dažādo orgānu un audu bojājumiem, kas izraisa dažādas sūdzības, jo pacients nonāk pie dažādiem speciālistiem, kuri izmeklē un ārstē slimības savas specialitātes ietvaros. Sarkoidozes gadījumi ir salīdzinoši reti, tādēļ speciālists neiedomājas, ka minētās izmaiņas ir sistēmiskas slimības ietvaros. Pie reimatologiem, kuri ārstē kaulu un locītavu, kā arī saistaudu un tā dēvētās sistēmiskās slimības, šie pacienti nonāk salīdzinoši biežāk, tādēļ reimatologi labāk atpazīst sarkoidozi un bieži nosūta pacientus tālākai izmeklēšanai uz Tuberkulozes un plaušu slimību centru.
Kā ārstē šo slimību un kādas var būt sekas neārstēšanai?
Vispirms pacientu izmeklē, nosakot, kuri orgāni ir skarti. Vieglos gadījumos pietiek ar pacienta novērošanu bez ārstēšanas vai pacientes pieminētā “Plakvenila” nozīmēšanu. Izmaiņas var spontāni regresēt, var neprogresēt un palikt nemainīgas. Tad atliek tikai pacientu novērot un kontrolēt. Gadījumos, ja ir skarts sirds muskulis miokards, nervu sistēma, ir acu bojājums vai plašs plaušu bojājums vai, novērojot pacientu, izmaiņas progresē, ir jānozīmē nopietna ārstēšana ar kortikosteroīdiem. Par sarkoidozes pacientu ārstēšanu stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrā izlemj ārstu konsīlijs.
