Pieredzes stāsts: kā es saviem spēkiem pieveicu diagnozi “sarkoidoze”. Un speciālista komentārs 1
Autors: Aija Lietiņa, Delfi.lv
Pagājušā gada februārī, deviņus mēnešus pēc bērniņa nākšanas pasaulē, Ieva (27 gadi, vārds mainīts) pārsteigta pamanīja, ka viņai ir sapampusi potīte. Viņa taču nebija ne kritusi, ne potīti kaut kur izmežģījusi, tādēļ tas šķita savādi. Ģimenes ārste bija pārliecināta, ka Ieva kāju ir traumējusi – ziema, slidenas ietves, tā mēdz notikt visai bieži! Tomēr pēc dažām dienām piepampa arī otra potīte un temperatūra uzlēca līdz 37,5 grādiem. Ievai nācās apmeklēt vairākus ārstus un dzirdēt vairākas versijas, līdz tika atrasta īstā diagnoze – sarkoidoze, un atklājās, ka vaina ir… plaušās.
Ievas stāsts: diagnozes no traumas līdz alerģijai
Rutks.lv piedāvā Ievas stāstu par sastapšanos ar mīklaino slimību un Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenās ārstes Andras Cīrules komentāru.
“Viss sākās ar to, ka man sapampa un sāka sāpēt potīte. Aizgāju pie ģimenes ārstes, kura mani nosūtīja uz “traumām” (Red.: Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu). Daktere teica, ka ziema taču – laikam esmu potīti izmežģījusi. Nozīmēja smērēt smēres un tad, ja nekas nemainās, doties pie ķirurga. Pagāja dažas dienas – nekādu uzlabojumu nebija,” atceras Ieva. “Devos pie ķirurga. Viņš teica, ka vajag taisīt blokādi – ievadīt potītē pretsāpju un pretiekaisuma zāles. Atteicos, jo man likās, ka tas nav samežģījums un, ja vien ir tāda iespēja, medikamentus cenšos nelietot. Vienkārši, kad palasu instrukcijā, kādas var būt to blakusparādības, mati saceļas stāvus. Protams, ir gadījumi, kad bez tiem nevar iztikt. Piemēram, nesen, man bija deguna blakusdobumu iekaisums – lai ātrāk tiktu uz strīpas, lietoju antibiotikas. Bet vispār dzīvoju ar pārliecību – jo mazāk zāļu, jo labāk.
Diemžēl pēc dažām dienām sapampa arī otras kājas potīte, un temperatūra visu laiku turējās 37,5 °C. Bija arī liels nogurums, visu laiku gribējās gulēt. Tad mani nosūtīja uz “Duplex” jeb kāju vēnu ultrasonogrāfiju. Daktere teica, ka man laikam ir problēmas ar vēnām. Tomēr izmeklējuma rezultāti bija labi – ar vēnām viss kārtībā! Tajā pašā laikā pampums turējās un uz ādas sāka parādīties sarkani pleķi – gan uz kājām, gan rokām.
Tad ārste izteica minējumu, ka, iespējams, tā ir alerģija. Nodevu asins analīzes uz alerģijām. Tomēr rezultāti uzrādīja, ka man nekādu alerģiju nav. Visbeidzot ārste mani nosūtīja uz Stradiņiem pie reimatologa. Aizbraucu. Uzklausot manu stāstu un izmeklējot mani, ārste jautāja, vai man no tā brīža, kad parādījās šie simptomi, ir veikts plaušu rentgens. Protams, ka nē. Pie sevis nodomāju – priekš kam?! Man taču sāp kājas, nevis plaušas! Ārste teica, ka laikam problēma ir plaušās, un uz jautājuma zīmes uzrakstīja diagnozi – sarkoidoze.
Veicot plaušu rentgenu, atklājās, ka aina nav iepriecinoša – plaušās tiešām bija izmaiņas. Cik sapratu no ārstes, – audu saaugumi. Tad es tiku nosūtīta uz padziļinātu izmeklēšanu Sauriešos (Red.: domāta Tuberkulozes un plaušu slimnīca pie Sauriešiem).
Sauriešos ierados aprīļa beigās. 14 dienas mani izmeklēja – asins analīzes, urīna analīzes, siekalu analīze, datortomogrāfija plaušām ar kontrastvielu… Veica arī plaušu biopsiju, proti, paņēma sīku audu gabaliņu mikroskopiskai izmeklēšanai, lai varētu precīzi noteikt diagnozi. Biopsijas rezultāti apstiprināja – sarkoidozes 2. stadija. Pateica, ka nav smags gadījums, nekādas zāles neizrakstīja.
