Cik aizņemta jums kopumā būs šī sezona? 1
Vispirms būs “Jūlijs Cēzars”, un vēl šobrīd turpinās darbs operā, kur septembrī pirmizrādi piedzīvos Zigmara Liepiņa opera “Turaidas Roze”. Tā man būs ceturtā iestudētā opera (pirms tam bija “Dauka”, “Vilkaču mantiniece”, “Manona Lesko”. – L. K.) Darbu pie operas sākām jau pagājušā gada maijā, tas ir ļoti, ļoti ilgs periods. Pēc tam sekos Žana Lika Lagarsa lugas “Pasaules gals” iestudējums – viņš ir 20. gadsimta otrās puses franču klasiķis, šī luga kādu laiku Francijā pat bija iekļauta obligātās literatūras sarakstā, Ksavjērs Dolans pēc tās uzņēma brīnišķīgu filmu “Tas ir tikai pasaules gals”. Sezonu noslēgšu ar brīnišķīgu iestudējumu – Pētera Pētersona lugu dzejā “Man trīsdesmit gadu”. Esmu pie viņa spēlējusi divos darbos – izrādēs “Tikai muzikants” un “Fēlikss un Felicita” –, bet šo, jāatzīstas, iepriekš nebiju lasījusi. Pēteris Pētersons ir brīnišķīgs autors, ļoti asprātīgs, viņa lugās ir izcili dialogi, brīnišķīgs dzejiskais pantmērs, turklāt viņš arī nekādā ziņā nav novecojis. Jā, dzīves apstākļi, iespējas kopš 20. gadsimta 60. gadiem ir mainījušās, bet attiecībās tie paši mūžīgie jautājumi. Mums būs brīnišķīga komanda – kostīmus veidos Keita, scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, muzikālo noformējumu veido Juris Vaivods. Dziesmas sākām meklēt jau ziemā, sākumā bijām domājuši, ka skanēs 60. gadu hiti. Noklausījāmies veselu lērumu, bet tad tomēr sapratām, ka visas būs Raimonda Paula dziesmas. Viss sākās ar “Līko gurķi” – gan dziesmu, kas sacerēta tieši šai izrādei, gan melodijām, kas tajā skanēja, jo Raimonds Pauls pats piedalījās izrādē Nacionālajā teātrī, toreizējā Drāmas teātrī. Titullomā bija Velta Līne.
Turpinās arī darbs pie nākamā gada Dziesmu un deju svētku koncerta “Vēl simts gadu dejai”, kam esat režisore.
Jā, pie koncerta koncepcijas arī sākām strādāt pērn rudenī, nodevām to žūrijai šogad pavasarī. Mums šķita svarīgi atgādināt par visiem horeogrāfiem no Helēnas Tangijevas-Birznieces, Alfrēda Spuras līdz pat mūsdienām, sniegt videoieskatu gan no arhīviem, gan dokumentālā kino, lai tie, kuri atnāks uz koncertu, ne tikai uzzinātu, ka viens vai otrs horeogrāfs Latvijā strādājis, bet arī saprastu, kādēļ katrs no viņiem pievērsies dejai. Tagad arī apstiprinātas dejas, kas būs programmā, vizuālajā noformējumā izmantosim arī Latvijas gadalaikus. Ir tā, ka visas iestrādes jāveido paralēli, jo laiks, kas tiek dots iestudēšanai, ir ļoti īss. Ja neesi jau laikus sagatavojis visus nepieciešamos materiālus, izveidojis iestrādes katrā projektā, tad to visu vienkārši nav iespējams īstenot.
Kā tas ir: strādāt ar daudziem tik lieliem projektiem paralēli?
Vienkārši ir jāstrādā, man nav citas atbildes. Šī sezona man nebija pārāk noslogota. Pēc izrādes “Sieviete” veidoju koncertu ar orķestri “Rīga” un piedalījos Viestura Kairiša iestudētajā izrādē “Pērs Gints”, protams, te nerēķinu Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur manā vadībā tika veidoti četri diplomdarbi un vēl vairāki kursa darbi, tādēļ gandrīz pie visiem iestudējumiem varēju sākt darbu jau iepriekšējā sezonā. Ja strukturē laiku un darbus, tad daudz ko var izdarīt.
“Jūlijs Cēzars”
* Pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī 18. augustā.
* Andreja Jarovoja režija un gaismas, Sintijas Jēkabsones scenogrāfija un kostīmi; lomās – Ināra Slucka (Jūlijs Cēzars), Edgars Samītis (Marks Bruts), Līga Zeļģe (Kajs Kasijs), Jānis Kronis (Kaska), Ivars Krasts (Marks Antonijs) u. c.
* Nākamā izrāde – 21.08.
