Kā šogad pārziemojuši rudenī sētie graudaugi un rapsis? 0
Imants Kamzols, Naukšēnu pagasta SIA “Naukšēni” valdes priekšsēdētājs: “Vēl par visiem 100% nevar pateikt, kā pārziemojuši ziemāji. Mēs lēšam, ka vislabāk ziemu pārcietuši būs rudzi, kas nebūs jāpārsēj. Ziemas kviešiem un tritikālei būs jāpārsēj vismaz 70% no kopējās platības. Tādu ziemu kā aizvadīto, bez sniega, neatceros. Lauksaimniekiem ar šādu risku jārēķinās, tā ir mūsu ikdiena un pārbaudījums. Tāpēc jau valsts kompensē 50% no apdrošināšanas maksājuma. Mēs līdz šim sējumus neapdrošinājām divu iemeslu dēļ – tas bija samērā dārgi un nekad nekas nopietns neatgadījās. Riskējām, centāmies taupīt.”
Anatolijs Mūrnieks, Preiļu novada z/s “Korsikova” saimnieks: ”Vēl sējumu stāvoklis var nosvērties uz vienu vai uz otru pusi tāpēc, ka veģetācija nav sākusies. Dienā ir ļoti silts, naktīs vēl temperatūra nokrīt zem nulles atzīmes. Vēl lācis īsti nav pamodies. Mums no 200 hektāriem ziemas kviešu jāpārsēj būs piektā daļa platību. No apsētās 40 ha rapšu platības izsalis būs aptuveni viens ha sējumu. Pērn rudenī nokavēju, sējumus neapdrošināju, bet pirms tam visu platību biju apdrošinājis pret krusu. Manuprāt, zemgalieši pārspīlē ar dabas nodarītajiem postījumiem. Viņi, ja nevar nokult astoņas tonnas, ir neapmierināti, saņem apdrošināšanas naudu un tīrumus pārsēj. Mēs Latgalē esam pieticīgāki, kuļam 3 – 5 tonnas graudu no hektāra.”
Uldis Vangalis, Sesavas pagasta z/s “Sniedzes” saimnieks: ”Apsaimniekoju 950 ha zemes un gandrīz visu apsēju ar ziemājiem. Izdzīvojuši ir vien atsevišķi lauki ziemas kviešu, kur sēju jauno Latvijas šķirni ‘Edvīns’, un nedaudz arī rapsis. Līdzīga situācija ir visapkārt Zemgalē, kur lauki izsaluši par 90 – 100 procentiem. Kailsals bija vairākas nedēļas, turējās arī vējš, un, tā kā mežu ieloku Zemgalē ir maz, tad augi neizturēja. Daba vēl gan neļauj izdarīt gala secinājumus, tāpēc dažos laukos nedaudz ceru uz izturīgo ‘Edvīnu’. Aizvadītajā rudenī bija ļoti labi dabas apstākļi ražas vākšanai un sējas darbiem, iesētie graudi un rapsis tik labi sadīga, ka nodomāju: “Viss notiek pārāk labi!” Patlaban gandrīz visi lauki ir brūni, meža dzīvniekiem nav ko ēst. Vienīgais labums… Rudenī sējumus neapdrošināju tāpēc ka tādu ziemu paredzēt nevarēja. Ja būtu apdrošinājis, tad patlaban izietu “pa nullēm”. Ja būtu parasts gads, tad apdrošināšana nestu zaudējumus. Daba ir kļuvusi citāda. Šajā gadā būs grūti, ir jāatdod aizdevumi, tomēr šo veco dziesmu atkārtot nevēlos. Lauksaimniecība ir mūsu bizness, ir jābūt gataviem tās riskiem.”
Inese Strazda, Jaunbērzes pagasta z/s “Anšītes” saimniece: ”Manas dzīves laikā nekas līdzīgs šīs ziemas postījumiem nav noticis. No apsētajiem 900 ha sējumu ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’ kopā ar rapsi ir dzīva aptuveni 20 ha lielā platībā. Viss pūst, uz laukiem nav zaļuma. Vasarājiem bija atstāti 14 ha. Nemāciet, ka sējumus vajadzēja apdrošināt, varat iedomāties, kā patlaban jūtamies! Apdrošināšana ir dārgs prieks, turklāt nekad agrāk līdzīgu postījumu nebija. Izskatās, ka kailsalu nepārdzīvoja vien labības kultūras. Augļu koku pumpuri ir dzīvi.”
Irēna Villa, Svitenes pagasta z/s “Zemgaļi” saimniece: ”Varu teikt vien to, ka visapkārt ir melni un brūni lauki. Būs jāpaspēj visu pārsēt. Kurzemē vēl dažviet redz kādu zaļu lauku. Laika prognozes rāda, ka aprīlis būs tāds pats kā marts. Lūgsim Dievu, lai situācija uzlabojas. Mēs esam arī graudu sēklu audzētāji. Patlaban cilvēki ļoti pieprasa un interesējas par sēklu. Kailsala nodarīto augļu dārzā pie mums, Zemgalē, varēs redzēt pēc divām nedēļām.”
Uzziņa
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apsekojums rāda, ka no 260 000 ha apsēto ziemas kviešu izsaluši ir vairāk nekā 156 000 ha jeb 60 – 70% kopējo platību, tostarp Zemgalē samērā labā stāvoklī ir vien 10% sējumu,
no apsētajiem 60 000 ha ar ziemas rapsi kailsals nopostījis 60 – 70% sējumu, vissliktākā situācija ir Zemgalē, kur atsevišķām saimniecībām būs jāpārsēj visas platības,
LLKC eksperti secina – ziemāji nosacīti labāk pārziemoja Kurzemē, mazāk postījumu ir arī Latgalē. Bet Vidzemē situāciju vērtē kā normālu, jo šeit tradicionāli ir bargāki ziemošanas apstākļi un daļa ziemāju tiek pārsēti ik gadu,
viena ha pārsēšanas izmaksas ir apmēram 100 eiro – atkarībā no sēklas cenas.
