Spilgtākā bērnības atmiņa. 4
Man ir brīnumainas ļoti agras bērnības atmiņas. Taču tās drīzāk ir sajūtas, nevis notikumi. Agrs manas dzimšanas dienas rīts, man paliek trīs gadi. Es atveru acis, saules gaisma, priecīgi satrauktas vecāku balsis, noslēpumaini čuksti… Vēl atceros kādus Jāņus, ko svinējām pie vecmāmiņas Latgalē. Agrā rītā ar ģimeni ejam uz upi. Migla, skaistais vasaras zaļums, smaržas, un pāri pļavai mums pretī nāk sieviete baltā latgaliešu tautas tērpā…
Šīs sajūtas nevar atkārtot. Varu atsaukt tās atmiņā, varu sajusties līdzīgi, tomēr tas jau ir kaut kas cits. Sajūtas neatkārtojas, viss vienmēr ir pirmo reizi. Un tas ir labi.