Esat absolvējusi mūzikas skolu, spēlējusi čellu un flautu. Esat arī dejojusi – gan tautas dejas, gan Zitas Ersas baleta pulciņā. Ko dod šī pieredze? 4
Mani interesē kustība, deja. Varbūt vienīgais, kā man pietrūka, kad vecāki izdomāja, ka mūsu ģimenei ir jāpārvācas uz laukiem, uz Cesvaini, bija iespēja turpināt dejot. Man tolaik bija septiņi gadi. Jā, Cesvainē man ļoti pietrūka dejošanas. Sākumā es gribēju iet mākslas skolā, bet tur pateica, ka uzņem tikai no trešās klases. Nu labi, tad iešu mūzikas skolā. Mūzikas skola mani padarīja par ļoti labu klausītāju. Man patīk muzicēt, bet tikai savā nodabā vai šaurā lokā. Vakar pat mēs ar labāko draugu spēlējām klavieres, smējāmies. Bet man nav patikas un atbrīvotības muzicēt uz skatuves. Mūzikas skolā tā bija problēma, jo tur visus gribēja padarīt par profesionāliem mūziķiem. Taču visi nav tam piemēroti. Mūzikas skola iedod visus nepieciešamos rīkus, lai tu spētu mūziku izprast un cienīt. Tas man šķiet svarīgākais.
Vienā no Berlīnes intervijām jautāta, kas jūs iedvesmo, teicāt: klasiskā mūzika.
Jā. Tā man šķiet tīra un patiesa, tāpēc man visvērtīgākā. Bet es nekad nestāstu, kādu tieši mūziku klausos. Tas man ir dziļi personisks jautājums.
Kā izjūtat piederību Vasku dzimtai?
Ak Dievs…
Saprotu. Dalīsim jautājumu divās daļās. Sāksim ar to, kas arī man šķiet dīvains. Kādā uzziņā, kas bija pievienota sarunai ar jums, izlasīju: Elīna Vaska, dzimusi 1994. gadā, Pētera Vaska mazmeita.
Tur jau tā lieta. Mani tas aizvaino un kaitina. Brīdī, kad man intervijā sāk jautāt, kādus padomus Pēteris Vasks man ir devis filmēšanās laikā, gribas pagriezties un aiziet. Nu kādus padomus komponists var dot iesācējai aktrisei par kino, ar ko viņam nav nekāda sakara? Dažiem šķiet, ka viņš sakārto manu dzīvi, ka viņa dēļ man atveras visas durvis. Pat ja Pēteris Vasks būtu paņēmis mani pie rokas un aizvedis uz aktieru provēm, es tādēļ lomu nedabūtu. “Labdien, Renār Vimba, es esmu Pēteris Vasks, šī ir mana mazmeita, pamēģiniet viņu!” Ja es būtu nekam nederīga, vai tad Renārs būtu mani paņēmis? Tā notiek, bet ne jau mākslā. Var savus radiniekus iekārtot par šoferiem un padomniekiem, bet ne par aktieriem. Man Pēteris Vasks pirmām kārtām ir vectēvs, un ietekmējis viņš mani ir kā ikviens vectēvs ietekmē savus mazbērnus. Un viņš man ir tieši tikpat svarīgs kā visi pārējie mani ģimenes locekļi. Protams, ka mīlu un lepojos ar viņu.
