Viss nenotiek pēc Kariņa plāna – dusmīgs viņš partiju sarunas piektdien atstāja sanāksmes vidū 174
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības veidošanas process nenotiek pēc tās veidotāja Krišjāņa Kariņa (“JV”) plāna. Par to liecina arī tas, ka viņš partiju sarunas piektdien atstāja sanāksmes vidū. Premjeram gan bijusi tās dienas vakarā ieplānota vēl kāda tikšanās. Taču veids, kādā viņš aizgāja, esot liecinājis, ka K. Kariņš ir sadusmojies, jo viss nenotiek tā, kā viņš iecerējis.
Dienu iepriekš K. Kariņš bija nosaucis atbildības jomu sadalījumu un cerēja, ka “Apvienotais saraksts” (“AS”) un Nacionālā apvienība (NA), kas bija lūgušas iespēju to apspriest savās partijās, dos tam piekrišanu un sāksies darbs pie valdības deklarācijas sagatavošanas. Taču “AS” pārstāvji paziņoja, ka vispirms ir jātiek skaidrībā par deklarāciju un tad varēs redzēt, vai politiskais spēks var uzņemties atbildību par vienu vai otru nozari.
Lai šo piekrišanu dotu, partijām ir jābūt pārliecinātām, ka nozares uzdevumu īstenošanā būs premjera un citu valdības ministru atbalsts, kā arī nepieciešamais finansējums – lai nav tā, ka vēlāk apņemšanās nav iespējams īstenot, jo nav ne šā atbalsta, ne naudas, un katrs ministrs cīnās par sevi. “AS” sarakstam ir uzticēta atbildība arī par veselības nozari, kur jo īpaši nozīmīgi ir pārliecināties, ka visa valdība kopumā to uzskata par vienu no prioritātēm.
Taču šo skaidrojumu “Latvijas Avīze” no saraksta pārstāvjiem saņēma jau pēc preses konferences. No tajā sniegtās informācijas bija grūti saprast, kas ir noticis nepilnu divu stundu ilgajās sarunās, kuru vidū K. Kariņš tikšanos atstāja. Tad sarunu vadību esot pārņēmis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš, visticamāk, šo amatu ieņems arī jaunajā valdībā. Vairāki tikšanās dalībnieki atzina, ka E. Rinkeviča vadībā sarunas jau bijušas draudzīgākas un lietišķākas.
Par sarunām izsakās mīklaini
Pirms Saeimas vēlēšanām visi politiskie spēki solīja būt pieejamāki sabiedrībai un skaidrot tai savus lēmumus. Taču vairāk nekā mēnesi ilgajā valdības veidošanas procesā notiek pretējais – politiķu teiktajā dominē vispārīgas frāzes un ir maz konkrētības. Tā notika arī piektdien. “AS” līderis Uldis Pīlēns sacīja – “AS” piekrīt, ka amati valdībā ir sadalīti proporcionāli (mandātu skaitam Saeimā) un tās darbā tiek ievērots solidāras atbildības princips.
Te jāpaskaidro, ka solidāra atbildība nozīmē, ka visi politiskie spēki kopīgi uzņemas atbildību par valdības darbu, ne tikai par savām ministrijām. “Taču mums vispirms ir jāstrādā pie deklarācijas, pēc tam varēs runāt par atbildības jomām,” uzsvēra U. Pīlēns. Nav gan skaidrs, kāpēc par šo pieeju partneri nevarēja izrunāties jau dienu iepriekš, kad K. Kariņš nosauca atbildības jomas. Nacionālā apvienība neiebilst pret tai iedalītajām ministrijām. Tā varēja secināt no kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) sacītā, bet arī viņš uzsvēra, ka vispirms ir jāstrādā pie deklarācijas.
K. Kariņš piedāvāja šādu amatu sadalījumu – “Jaunajai Vienotībai” ir premjers, ārlietu, finanšu, izglītības un zinātnes, tieslietu, klimata un enerģētikas, kā arī labklājības ministrs. “AS” plānots uzticēt atbildību par Iekšlietu, Zemkopības, Veselības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet tās funkcijas joprojām nav skaidras. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc “AS” nevar dot tūlītēju piekrišanu. Nacionālajai apvienībai piedāvāts vadīt Aizsardzības, Kultūras, Satiksmes un Ekonomikas ministriju.
K. Kariņš iepriekš teica, ka, viņaprāt, sadalījums ir taisnīgs un “es neredzu iespēju te kaut ko mainīt”. Taču uz jautājumu, vai iespējama portfeļu apmaiņa partiju starpā, E. Rinkēvičs piektdien atbildēja, ka sarunās nav bijusi “nekāda politiskā birža”. Viņaprāt, neraugoties uz to, ka nav skaidra visu spēku pozīcija, šonedēļ partijas varēs sākt darbu pie deklarācijas darba grupās. Medijos jau ir minēti arī amatu pretendenti, bet, cik zināms, par dažiem ministru kandidātiem vēl nav notikusi vienošanās politisko spēku iekšienē.
Latvijas Televīzija nesen ziņoja, ka tieslietu ministre varētu būt Inese Lībiņa-Egnere (“JV”), izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (“JV”), kura Māra Kučinska (toreiz ZZS, tagad “AS”) valdībā bija veselības ministre, kultūras ministrs varētu palikt Nauris Puntulis, jaunajā klimata un enerģētikas ministra amatā, iespējams, būs bijušais Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (“JV”). Daži politiķi, kuru vārdi medijos ir minēti, jau ir nolieguši, ka varētu ieņemt nosauktos amatus.
Ietekmējas no Kučinska laikiem
Partiju sarunās pēdējās nedēļās piedalās arī bijušais premjers M. Kučinskis, no kura priekšstatiem par valdības veidošanas gaitu ir ietekmējies arī viņa pārstāvētais “Apvienotais saraksts”. Vēl nav zināms, vai M. Kučinskis būs valdībā, bet viņš ir apspriests kā viens no kandidātiem uz iekšlietu ministra amatu.
Tas, par ko tagad runā Valsts prezidents Egils Levits un K. Kariņš, nav nekas jauns – horizontālās sadarbības modeli savulaik jau centās īstenot M. Kučinska valdība, kas strādāja no 2016. gada 11. februāra līdz 2019. gada 23. janvārim, kad apstiprināja K. Kariņa valdību. M. Kučinska vadmotīvs toreiz bija: “Ministriem ir jāstrādā kopā, jo tikai tā var sasniegt valdības kopējos mērķus.
Valdībai ir jābūt kā vienotai komandai, kurā cits citu atbalsta, nevis apkaro”. Vērojot K. Kariņa valdības veidošanas gaitu, ir iespaids, ka te partneri savstarpēji sacenšas, kuram būs lielāka teikšana un galavārds. Tiesa, Nacionālā apvienība šajā ziņā ir neitrālāka, un tieši “AS” politiķi ar saviem izteikumiem, ka gaida no K. Kariņa lielāku līderību, arī izprovocēja šo pretimstāvēšanu.
Jāatgādina, ka sākotnēji M. Kučinskis kā premjers tā laika valdībā lielas cerības saistīja arī ar premjera pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru (PKC), kura tiešais uzdevums bija koordinēt starpministriju sadarbību un “kļūt par vietu, kur tiek gatavotas rekomendācijas premjeram un valdībai”.
Toreiz PKC eksperti palīdzēja premjera kandidātam sagatavot arī valdības deklarācijas projektu. Taču laika gaitā PKC šo savu īpašo statusu zaudēja. K. Kariņš ir ierosinājis likvidēt Pārresoru koordinācijas centru un iekļaut to Valsts kancelejā, lai gan Valsts kontrole iepriekš bija ieteikusi to nevis likvidēt, bet stiprināt. PKC kompetencē bija arī jautājums par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju, kam bija liela pretestība. Tas ir viens no jautājumiem, kuru ir pieteicis arī K. Kariņš nolūkā mazināt politiķu ietekmi uz kapitālsabiedrību pārvaldību.
