Vācu valodā neesot piemērotu vārdu, lai aprakstītu katastrofu. Speciālreportāža no plūdu skartās Vācijas 30
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā kurmja rakums izskatās Šuldas ciems Reinzemes-Pfalcas pavalstī – melna zeme un dubļi visapkārt, vien pašā kalna galā rozīgs spīd baznīcas tornis vakara saules gaismā.
Ne gaismas, ne sakaru
Ciems slīgst tumsā, jo elektrības nav kopš plūdiem un pieslēgt to varēs, kad elektrības kastes būs izžuvušas. Blāvas spuldzes manāmas vien dažos logos, tām strāvu padod ģeneratori.
Šuldā (Die Schuld – no vācu val. – vaina) ciematā nogāzti arī mobilo sakaru torņi, tāpēc ciems ir kā nogriezts no pasaules. Lielākā daļa iedzīvotāju – evakuēti.
Vienā pagalmā pamanu kustību – Brigite un Anu Himmes Šuldā dzīvojot piecdesmit gadus, jo “vieta ir skaista – ar upi, kalniem, mežiem”, saka Anu. Viņi zaudējuši visu iedzīvi, atteikušies no dzīves viesnīcā, jo meitas māja nav cietusi tik ļoti, tāpēc apmetušies tur.
“Kad sākās plūdi, mēs skrējām uz otro stāvu, tur pavadījām astoņas stundas, gaidot, kad plūdi mitēsies,” atceras Brigite. Nelaime esot likumsakarīga, jo “cilvēki pabojājuši ozona slāni. Daba jāsargā vairāk. Mēs paši esam dzīvi tikai tāpēc, ka Dievs mūs pasargāja,” pārmetot krustu un nobučojot rokās sažņaugto pērļu kaklarotu, saka Brigite.
To dubļos apraktu atraduši glābēji. Tā ir vienīgā dzimtas relikvija, kas palikusi neskarta – visi albumi ir aizgājuši bojā.
Bojāgājušie – pagrabstāvos
Kopumā Vācijā plūdos dzīvību zaudējuši 157 cilvēki. No tiem 110 bojāgājušie ir Reinzemes-Pfalcas pavalsts Badneinas-Ārvaileres apriņķī, kurā kopumā mīt ap 130 tūkstošiem. Lielākoties tie ir cilvēki, kuri mita pagrabstāvos.
Vācijā ierasts izbūvēt apartamentus pagrabstāvos, lielai daļai ir izeja uz dārzu. Plūdi bija tik pēkšņi un naktī, ka cilvēki nespēja aizbēgt.
Bādneienāras-Ārveileres apvidū bez mājām palikuši 3500 cilvēki.
Larss Brummers, Koblencas policijas preses pārstāvis, pastāstīja, ka 1200 cilvēki nav sasniedzami telefoniski, kas “nenozīmē, ka viņi izsludināti kā oficiāli pazuduši – kāds ir atvaļinājumā, kāds sakaru trūkuma dēļ nav sazvanāms. Mēs turpinām pazudušo meklēšanu, diennaktīm darbībā ir vairāki helikopteri un droni,” saka Brummers.
Glābšanas darbus visvairāk apgrūtinot tas, ka daudzi ceļi nav izbraucami. To apstiprina arī Haralds Marko, viens no glābējiem, elektriķis. «Nav iespējams izvest drazu, jo visi, kas vien vēlas, braukā pa labi un kreisi,” saka Haralds.
Viņš ar kolēģiem apseko elektrības kabeļus, kas daudzviet esot pārrauti.
Pilsēta noklāta ar dubļiem
Pati Ārveileres pilsēta izskatās šausmīgi. Pie katras mājas ir milzu kaudzes dubļainu mantu, tās nesot, cilvēki nosmērējušies līdz padusēm. Ēkās, kas atrodas tuvāk Āras upei, skats ir traģisks – automašīnas vēkšpēdus, pazemes autostāvvietas applūdušas.
Pie vienas no mājām satieku Olgu, kura stāsta, ka divas dienas raudājusi par pazudušo kaķi, taču tas pēkšņi atradies. “Kad kaķenīte mūs atrada, es apraudājos,” saka Olga.
Viņas mājas trepes ir klātas ar biezu dubļu kārtu, tāpat arī viss dzīvoklis. Dienu vēlāk, kad cepinājusi saule, dubļi ir piekaltuši un laužami, izskatās gluži kā piena šokolādes milzu gabali – gaiši brūni, viendabīgi.
Visapkārt gaisā virmo mitruma un puvuma smaka. Pārtika un apģērbi jau ir saziedoti, atvērti vairāki labdarības konti. Netālu no Ārveileres ir slavenā Nirburgringas autotrase, kas zināma ar diennakts sacensībām un 2013. gadā notikušo F-1 posmu – tieši tajā ir ierīkota saziedoto drēbju šķirotava.
Cilvēki zaudējuši ne tikai tuvos un mājas, bet arī darba vietas.
Andreai Vildermanei 16 gadus pieder aptieka Frīshaimas ciemā netālu no Erftštates pilsētas.
Farmaceite ar trīsdesmit gadu stāžu pieļauj, ka darbu varēs atsākt, iespējams, tikai rudenī, jo “sakopšanas darbi būs ilgi, visapkārt aptiekā ir eļļa no radiatoriem”.
Ar Andreu sazvanāmies – līdz šim aptiekā viņai ļauts ieiet vienu reizi, ciematam piekļūt ir grūti, jo A1 autobānis ticis daudzviet plūdu sadragāts. Frīshaimā tā ir vienīgā aptieka.
Daudzi klienti zvana Andreai un vaicā pēc padoma, jo raduši veselības jautājumos uzticēties.
“Man ir sausa mute, uzkāpis adrenalīns. Man jāatrod miers, jāizguļas.”
Vaicāta, vai pēc šiem plūdiem cilvēki vairāk domās par dabu, viņa atbild: “Cilvēki nemācās. Atmiņa ir īsa. Cilvēki patlaban dzīvo drudžaini – visu laiku nav gana: četrreiz gadā ceļot, katram dārzā batuts, visiem vienādas mēbeles, ko drīz atkal izmet. Visa ir par daudz.”
Madara aizmuka kalnos
Plūdi Vācijā skāruši arī Bavāriju un Saksiju. Latviete Madara ar draugiem patlaban atrodas Berhtesgādenes apvidū, kur plūdi sākās sestdien. Viņa bija devusies plānotā atvaļinājumā.
Parādoties ziņām par iespējamajiem plūdiem, naktsmītnes īpašnieki negrasījās atcelt rezervāciju un atmaksāt naudu. Viņu namiņš bija kalnos. Īsu brīdi ar draugiem Madara apsvēra domu doties citur, tomēr paklausīja saimniekiem un kāpa deviņus kilometrus augšup kalnos.
“Tobrīd upe jau mutuļoja, bet viss vēl nebija applūdis. Divu stundu kāpiena laikā lija bez apstājas – drēbes līdz vīlēm slapjas, arī viss, kas mugursomā. Pa ceļam kalnup bieži lēcām pāri strautiņiem.
Vakarā un naktī gan bija bail – numuriņš pamatstāvā, un bija redzēti foto, kur kalns ieslīd mājā. Šeit pirmais stāvs ir tieši zem slēpošanas trases.
Tā nu ik pēc pusotras stundas likām modinātāju, lai saprastu situāciju,” raksta Madara. Bijis savādi redzēt pēcāk bildes ar Berhtesgādenes pilsētu 12 stundas vēlāk: asfaltētajos ceļos, pa kuriem viņa bija gājusi, bija izlauzti caurumi.
Madara savulaik dzīvojusi Vācijā, seko politiskajām norisēm un uzskata, ka politiķiem par klimata krīzi runāt ir par vēlu, jo daudz paveikt bija iespējams jau vairākus gadu desmitus iepriekš.
“Samērā traģiski apzināties, ka daudzi no ļaudīm, kuri šobrīd šņikā iekšā šniceles tepat netālu, ir atbraukuši ar auto – pēc būtības paši šo visu ietekmējuši,” spriež Madara.
Svētdien, 19. jūlijā, Ārvaileres apkaimes pilsētas apmeklēja Vācijas kanclere Angela Merkele.
“Sirreāli spokaini, vienkārši šausminoši. Vācu valodā nav piemērotu vārdu, lai aprakstītu katastrofu,” teica Merkele un norādīja, ka politiskie lēmumi jāpieņem, vairāk balstoties klimata krīzes un dabas sargāšanas jautājumos.
Eksperte: Jādod dabai vieta, ne jāapbūvē
Doktore Marlēne Villkoma, plūdu eksperte (“Köln Hochwasserschutzzetrale”): “Reina neizgāja no krastiem, kā tas notika ar Āru, jo upes ir ļoti atšķirīgas.
Reinas ūdens līmeni nemitīgi uzmana milzu komanda cilvēku, upe ir gadiem monitorēta un tai uzbūvēti vairāki aizsargvaļņi. Tādi ir visām – Donavai, Elbai. Liela upe līdzenā pilsētā nav salīdzināma ar mazu kalnu upi, kur ir citas iespējas un prioritātes.
Iespējams, Āras upi varēja labāk pasargāt jau laikus, taču ne ļoti – plūdi un lietusūdens bija ļoti spēcīgi. Ko mēs no notikušā varam mācīties?
Pirmkārt, dzīvojot pie ūdeņiem, jāatceras, ka kādu dienu tie var pārplūst, un ar to jārēķinās. Otrkārt, mums jādod dabai vieta – jābeidz būvēt visapkārt. Jābeidz mainīt strautu un avotu dabisko tecējumu. Jārespektē daba.”
