“Viss, kas vajadzīgs ļaunuma triumfam, ir labo cilvēku bezdarbība,” daudziem krievu jauniešiem sapņi par demokrātiju nomira līdz ar Alekseju Navaļniju 48
Kamēr kopīgās skumjas par Alekseja Navaļnija nāvi atbalsojās neskaitāmās krievu emigrantu kopienās — tiešsaistes tērzētavās un šifrētos zvanos — daudzi opozīcijas līdera jaunie, ideālistiskie sekotāji aprakstīja to pašu bezcerības sajūtu: viņu sapņi par brīvu, demokrātisku Krieviju nomira līdz ar Navaļniju, liekot daudziem pārvērtēt savus dzīves plānus, raksta “The Washington Post”.
Sešu sēru dienu laikā, kad pie pagaidu memoriāliem Krievijā un visā pasaulē tika noliktas sveces, daudzi pauda, ka jūtas atstāti vieni cīņā pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Daudziem ārzemēs dzīvojošiem krieviem tas nozīmē neatgriešanos mājās. Savukārt tiem, kas vēl atrodas mājās, Alekseja Navaļnija nāve nozīmē došanos prom no savas dzimtenes.
“Es cerēju kādu dienu cerēju atgriezties skaistajā nākotnes Krievijā, par kuru Navaļnijs vienmēr bija sapņojis, varbūt tad, kad man būs 30 vai 40,” cerīgi stāsta studente Alīna. Viņa 20 gadu vecumā devās studēt uz Rietumeiropu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Alīna nav atgriezusies Krievijā: “Tagad es nedomāju, ka kādreiz atgriezīšos savā dzimtenē. Un man ir sajūta, ka Putins un viņa mantojums pārdzīvos mūs visus.”
Alīna, tāpat kā citi šajā stāstā, lūdza sevi identificēt pēc vārda tikai tāpēc, ka baidās no atriebības.
Navaļnijs izmēģināja daudzus politiskos ceļus, cenšoties izveidot koalīciju, kas varētu salauzt Putina autoritāro varas tvērienu, sākot no pievienošanās progresīvajai partijai un beidzot ar pretrunīgi vērtēto galēji labējo pusi.
Viņš kļuva pazīstams, kā pretkorupcijas krstnesis un kā dzinējspēks masu protestos 2011.–2012. gadā pret krāpnieciskām parlamenta vēlēšanām un Putina atgriešanos prezidenta amatā pēc tam, kad viņš bija apgājis termiņa ierobežojumus, četrus gadus strādājot premjerministra amatā.
Navaļnijs izveidoja valsts mēroga politisko tīklu, cerot kandidēt uz prezidenta amatu 2018. gadā, viņš izdomāja saukli “Skaistā nākotnes Krievija” un nostiprināja savu pozīciju, kā Krievijas opozīcijas līderis.
Tomēr varas iestādes viņam liedza piedalīties balsošanā. Navaļnijs tika saukts pie atbildības izdomātās krimināllietās un 2020. gada augustā pat indēts ar nervus paralizējošu vielu.
Navaļnijam bija izcili panākumi, piesaistot jauniešus. Viņš piesaistīja lielu skaitu jaunu cilvēku, kuri pulcējās viņa reģionālajā galvenajā mītnē, lai brīvprātīgi iesaistītos vietējā politikā. Navaļnijs spēja iedvest jauniešos pārliecību, ka pārmaiņas Krievijā tiešām ir iespējamas.
“Es esmu lepns, ka esmu tāds, kāds esmu! Daudzējādā ziņā tā tas ir, pateicoties Navaļnijam,”
rakstīja Ņikita Stupins, medija redaktora vietnieks, ko izveidojuši demokrātiskās jaunatnes kustības “Vesna” dalībnieki un Navaļnija sabiedroto aktīvisti.
“Šis cilvēks veselai paaudzei ieaudzināja vēlmi pēc brīvības un ticību gaišai nākotnei. Un neviens to nevar man atņemt. ”
80. gadu beigās un 90. gados dzimušie krievi tika audzināti, balstoties uz savu vecāku stāstiem, kuri piedzīvoja vairākus juku laikus: pāreju no komunisma uz Gorbačova perestroiku; Padomju Savienības sabrukumu; vairākas finanšu krīzes, kas iznīcināja viņu ietaupījumus; divus Čečenijas karus.
Šiem cilvēkiem, kuri tagad ir 30 gadu vidū vai jaunāki, Navaļnija diezgan vienkāršā politiskā programma, kas skatījās uz Krievijas nākotni, nevis kavējās tās pagātnē, bija jaunums.
Pretstatā Putina sazvērestības teorijām par Rietumu plāniem “pakļaut” Krieviju un nostalģiju pēc impērijas diženuma un padomju lielvaras statusa, Navaļnijs piedāvāja uz iekšpolitiku orientētu un nedaudz utopisku programmu, kuras mērķis bija izveidot neatkarīgu tiesu sistēmu, rīkot godīgas vēlēšanas, cīnīties pret korupciju un par veselības aprūpes un izglītības veicināšanu.
Pirmo reizi krievi, kuri nevar atcerēties citu prezidentu, izņemot Putinu, redzēja citu politikas stilu. No cietuma Navaļnijs arī aicināja aizstāt Krievijas spēcīgo prezidentālo sistēmu ar parlamentāru republiku.
Kopš Navaļnija ieslodzīšanas 2021. gada janvārī, kad viņš pēc saindēšanās uzbrukuma un ārstēšanās Vācijā atgriezās Krievijā, daudzi jauni krievi ir vilkuši paralēles ar Nelsonu Mandelu. Līderi, kurš pēc 27 gadu cietumsoda kļuva par Dienvidāfrikas prezidentu.
“Navaļnijs man parādīja, kas patiesībā ir politika,” stāsta 23 gadus vecais IT speciālists Fjodors, kurš aizbēga no Krievijas, lai izvairītos no došanās armijā.
“Man bija sapnis, lai gan tas nebija īsti reālistisks, bet tas tomēr saglabājās: ka kādu dienu, pēc 20 vai 30 gadiem, režīms mainīsies, viņš tiks atbrīvots un viņš varēs pievienoties sacensībām par varu.
Fjodors piebilda: “Tagad šis sapnis ir pagājis.”
Navaļnija nāve sagrāva visas cerības uz Mandelas scenāriju.
Navaļnijs ilgi pirms savas nāves prognozēja, ka viņu varētu nogalināt. Pēdējos gados viņš vairākkārt brīdināja, ka viņa sabiedrotajiem un sekotājiem būs jāturpina viņa mantojums daudz drūmākos laikos.
“Nepadodieties,” viņš teica 2022. gada Oskaru ieguvušajā dokumentālajā filmā “Navaļnijs”, kad režisors Daniels Rohers jautāja par viņa vēstījumu sekotājiem, ja viņš tiktu nogalināts.
“Viss, kas vajadzīgs ļaunuma triumfam, ir labo cilvēku bezdarbība.”
Navaļnijs uzskatīja, ka vienaldzība ir Krievijas patiesais ienaidnieks.
Tomēr pat Navaļnijs nespēja iedomāties drūmos un asiņainos 2024. gada apstākļus. Iebrukums Ukrainā tuvojās savai otrajai gadadienai. Citi opozīcijas aktīvisti ir ieslodzīti, izraidīti vai miruši. Putinu iedrošina svārstīgais atbalsts Kijevai un apstājusies ASV palīdzības pakete 60 miljardu dolāru apmērā.
Putins nākamajās vēlēšanās noteikti nodrošinās jaunu termiņu. Un, neskatoties uz Navaļnija lūgumiem, viņa sērotāju vidū tagad ir jūtams izmisums.
“Man iepriekš Navaļnijs, kā politiķis, īpaši patika, bet, kad viņš tika arestēts, es pret viņu izjutu milzīgu līdzjūtību un cieņu,” sacīja Jevgeņija Korņejeva, spēļu dizaina mākslas menedžere, kura pēc kara pārcēlās uz ārzemēm.
Viesmīle Anastasija, kura atgriezās Krievijā pirms pusgada un godināja Navaļnija memoriālu savā dzimtajā pilsētā, sacīja, ka viņas pirmais instinkts pēc viņa nāves bija sakravāties un atkal doties prom.
“Bet tad pēc izmisuma nāca sapratne, ka mēs nevaram padoties. Devos uz represiju upuru piemiņas memoriālu, lai noliktu ziedus un domubiedriem parādītu, ka viņi nav vieni,” stāstīja Anastasija.
“Ikvienam tagad ir īpaši svarīgi darīt visu iespējamo, lai panāktu pārmaiņas.”
Navaļnajas plāns kļūt par vīra pēcteci sasaucas ar Svetlanas Tihanovskas ceļu, kā Baltkrievijas opozīcijas līderei.
Tihanovska ieņēma sava vīra Sergeja Tihanovska vietu prezidenta amata kandidāta amatā 2020. gada augustā pēc tam, kad viņš tika ieslodzīts par Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko izaicināšanu.
Līdz šim Tihanovska ir izveidojusi stabilu sekotāju skaitu baltkrievu trimdinieku vidū. Lukašenko turpina saglabāt dzelžainu varas tvērienu. Putins, šķiet, ir gatavs darīt to pašu.
Daži liberālie krievi bija brīdinājuši, ka opozīcija var iekrist tajā pašā slazdā, liekot cerības uz vienu cilvēku un, ka Navaļnija tīklam būtu grūti pastāvēt bez viņa.
“Es domāju, ka Navaļnija kustībai būs grūti pastāvēt bez paša Navaļnija,” sacīja Fjodors. “Es ļoti priecājos, ka viņa [Navaļnaja] pieņēma šādu lēmumu. Tagad ir vismaz cerība, ka esošās struktūras turpinās darboties.
Dažos aspektos Navaļnija tīkls un plašāka Krievijas opozīcija ir apvienojušies kopš iebrukuma Ukrainā, bet citos veidos tie joprojām ir šķelti — strīdas par to, kā sadarboties ar Rietumu atbalstītājiem, un saskaras ar pretkara krievu kritiku, kuri jūtas nepietiekami pārstāvēti.
Daži analītiķi un atbalstītāji saka, ka Navaļnija organizācija ir krīzē, un Navaļnaja viena pati to nevarēs atrisināt.
“Es nedomāju, ka ar Navaļnija nāvi viss ir beidzies, bet es arī domāju, ka viņš bija galvenais simbols, uguns, kas veicināja kustību, tāpēc paies kāds laiks, līdz parādīsies kāds, kas varētu viņu aizstāt tikpat grandiozā veidā,”
sacīja mākslas menedžere Korņejeva. “Bet es jūtu vislielāko cieņu pret Jūliju.”
Citiem, piemēram, Anastasijai, Navaļnajas vārdi izsaucās, kā kaujas sauciens: “Es apbrīnoju šo sievieti,” viņa teica, “un ticu, ka viņai ir spēks apvienot cilvēkus, kuri tic: “Skaistajai nākotnes Krievijai”, kurai Aleksejs ticēja.”
